Ministrijā neatklāj uzņēmuma nosaukumu.

Iepirkumu konkurss piesaistīja 163 uzņēmēju interesi no 57 Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas dalībvalstīm. Kopumā 31 pretendents veiksmīgi tikās ar koalīcijas ekspertiem klātienes izvērtēšanai, kuras laikā tika pārbaudīta viņu spēja nodrošināt noteikto produkciju laikā, noteiktajā daudzumā un nepieciešamajā kvalitātē. Pēc klātienes izvērtēšanas, pie testa partiju līgumiem tika 14 uzņēmumi.

Pēc bezpilota lidaparātu testiem Latvijā uz otro testēšanas kārtu Ukrainā tika virzīti seši komersanti, no kuriem Latvijas uzņēmums vienīgais veiksmīgi nokārtoja testus un tika izvēlēts iepirkuma veikšanai.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) norāda, ka, atbalstot Ukrainu cīņā pret agresoru, Latvija būtiski stiprinājusi arī savu aizsardzības industriju. Fakts, ka Latvijas uzņēmums ir vienīgais, kas ir ieguvis uzvaru starptautiskās dronu koalīcijas iepirkumā, apliecina, ka mūsu aizsardzības industrija spēj nodrošināt tādus militāro tehnoloģiju risinājumus, kas ir atbilstoši Ukrainas vajadzībām, pauž ministrs.

Jau ziņots, ka šī gada janvārī dronu koalīcijā tika noslēgti līgumi par teju 54 miljonu eiro vērtām piegādēm no starptautiskā dronu fonda, lai nodrošinātu Ukrainu ar 30 000 droniem. Divi Latvijas komersanti no pieciem ieguva tiesības piegādāt ap 12 000 dronu 17 miljonu eiro vērtībā.

Latvija, vienojoties ar Lielbritāniju par dronu koalīcijas līdzvadīšanu, lēmušas, ka Lielbritānija uzņemas koalīcijas kopējā fonda koordinēšanu un kopējo iepirkumu veikšanu. Fonda izveide oficiāli stājās spēkā ar tās parakstīšanu 2024.gada 10.jūlijā.

Koalīcijā oficiāli ietilpst 20 dalībvalstis, kuras ir parakstījušas nodomu vēstuli – Latvija, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Turcija, Ukraina, Vācija un Zviedrija.