Savukārt JV un “Progresīvajiem”, ja paši to vēlēsies, ir iespēja noslēgt divpusēju sadarbības līgumu par darbu Saeimā, secināms no Levita paustā.

Šonedēļ trīs koalīcijas partneri mēģinās parakstīt sadarbības memorandu, kas būtu kā koalīcijas pamats un kurā būtu izklāstīti koalīcijas darba principi un valdības turpmākās politikas programma, sacīja Levits. Ja tas tiks parakstīts no visām trim pusēm, uzreiz tikšot sākts intensīvs darbs pie jaunās valdības deklarācijas, kurā, kā norādīja prezidents, valdības darbības modelis būs iezīmēts konkrētos tās projektos un rīcībā.

Valdības deklarācijā būšot minēti daudzi punkti dažādās jomās, par kuriem trim minētajiem iespējamās koalīcijas partneriem nāksies rast vienošanos, atzīmēja Levits. Viņš arī uzsvēra, ka termiņš, kādā partneriem būtu jāvienojas, nav galvenais – svarīgāk esot panākt nopietnu valdības deklarāciju.

Ja šī koalīcija darbosies, tad balsu vairākums ir nodrošināts, pauda Levits, atbildot uz jautājumu par koalīcijas balsu vairākuma stabilitāti. Turklāt, ja JV un “Progresīvo” vienošanās izdosies, tad atsevišķos jautājumos būs iespējams nodrošināt vēl lielāku balsu pārsvaru, sacīja prezidents.

Pēc viņa teiktā, pamatā ir jābūt stingrai koalīcijas disciplīnai – koalīcijai ir jābūt vienotai un jāsagatavo visi lēmumi tā, lai partneri var attiecīgos likumprojektus atbalstīt vienbalsīgi.

Valsts prezidenta ieskatā šīs partijas veidos valdību, kas noturēsies amatos visus četrus tās pilnvaru gadus.

“Par pagaidu valdību nevar būt runas – ir nopietni jāgatavojas nākamajiem četriem gadiem,”

sacīja Levits, uzsverot, ka valdībai šajā laika periodā ir jābūt stabilai un ar skaidru programmu.

Vaicāts, vai viņš ir apmierināts ar koalīcijas sarunu tempu, Levits atbildēja apstiprinoši, sakot, ka valdības programmas sagatavošana nākamajiem četriem gadiem prasa lielu darbu.

Pēc prezidenta teiktā, valdības veidošanas sarunas vēl turpināsies.

“Jaunā vienotība” (JV) piedāvās “Apvienotajam sarakstam” (AS) un Nacionālajai apvienībai (NA) noslēgt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem pauda Ministru prezidentu Krišjānis Kariņš (JV).

Līdz ar to tiktu veidota skaidra trīs partiju koalīcija, uzsvēra Kariņš.

Reizē JV ir gatava vienu no savā atbildībā paredzētajiem ministru posteņiem ļaut ieņemt “Progresīvo” pārstāvim.

“Progresīvajiem” tiks piedāvāts divpusēji noslēgt sadarbības memorandu ar JV, kā strādāt kopā 14. Saeimas darbības laikā. Tas būšot līdzīgs sadarbības memorandam ar valdības partijām. Tomēr šāds sadarbības variants ar partiju vēl neesot apspriests, teica premjers.

Kā skaidroja Kariņš, vislabākā valstij būtu bijusi četru partiju koalīcija, jo tas nozīmētu, ka neviens politiskais spēks nevarētu justies tik ērti, lai “panāktu savu” bez diskusijas, un četri partneri būtu spiesti vienoties par valstij labāko risinājumu. Taču, zinot, ka tas nav iespējams AS un NA iebildumu dēļ, JV piedāvā šādu nākamo labāko variantu. Politiķis arī norādīja, ka AS un NA “Progresīvo” dalību koalīcijā noraidījušas “bez labas argumentācijas”.

“Progresīvie” valdībā neieņems “jaunākā brāļa” lomu, tādēļ strādās 14. Saeimas opozīcijā,

komentējot “Jaunās vienotības” (JV) lēmumu turpināt koalīcijas izveides sarunas trīs partiju lokā bez “Progresīvajiem”, aģentūrai LETA pauda 14. Saeimā ievēlētais deputāts Kaspars Briškens.

Briškens, komentējot šo piedāvājumu, uzsvēra, ka jau no pirmajām valdības veidošanas sarunām “Progresīvo” uzstādījums ir bijis nemainīgs – pilnvērtīgi koalīcijas partneri, vai pilnvērtīgs darbs opozīcijā.

“Mēs esam uzturējuši prasības, kas koalīcijā ļautu mums pilnvērtīgi pārstāvēt vēlētāju uzticību un “Progresīvo” zaļo, tiesisko un sociāli atbildīgo politiku. Nevis ideoloģija, bet gan izpratne par tiesiskumu, pretkorupciju un atbildīgu saimniekošanu ir neērti uzstādījumi šīs Saeimas sastāvam,” uzskata Briškens.

Partijas ieskatā nemainīgi ir arī jaunās valdības galvenie uzdevumi – ekonomiskās un enerģētiskās krīzes sekmīga pārvarēšana un iedzīvotāju atbalsts, konkurētspējīgas, augstas pievienotās vērtības ekonomikas attīstība, kā arī Latvijas drošība Eiroatlantiskajā telpā un sabiedrības saliedēšana. Šos jautājumus partija uzsvērusi koalīcijas sarunās un turpinās tos pārstāvēt arī opozīcijā.

Briškens norādīja, ka “Progresīvie” apņemas opozīcijas darbā pildīt demokrātijas sargsuņa uzdevumu. Kā konstruktīva un atbildīga opozīcijas frakcija “Progresīvie” atbalstīšot jautājumus, kas pilnveido valsts drošību, demokrātiju un enerģētisko neatkarību. Vienlaikus, frakcija stingri norādīs uz šo jomu apdraudējumiem un iniciatīvām, kas atbalsta šauru ekonomisko interešu pašlabumu, sola Briškens.

Parlamentā ievēlētais “Progresīvo” pārstāvis Andris Šuvajevs uzskata, ka šauras ekonomiskās intereses un oligarhu klātbūtne 14. Saeimā ir viens no lielākajiem draudiem Latvijas sekmīgai attīstībai. Lai gan priekšvēlēšanu laikā gandrīz visas partijas uzsvēra ieguldījumus izglītībā un veselības aprūpē, paredzamā cīņa notiks starp budžetā un līdzekļu pārdalē spēcīgākajām ministrijām – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.

“Mēs redzam, ka partiju sabloķēšanās un ultimatīvā, nedemokrātiskā attieksme liek pamatus “šaurai koalīcija”, kas nepārstāv Latvijas iedzīvotāju vairākumu,” “Progresīvo” izplatītā paziņojumā presei komentē Šuvajevs.

Noslēdzoties partijas darbam koalīcijas sarunās, “Progresīvie” turpinās izstrādāt politikas piedāvājumus 14. Saeimai. Darbu turpinās arī maijā izveidotais “ēnu kabinets” kā alternatīva Ministru kabinetam. Apkopojot “Progresīvo” profesionāļu kompetences un uzturot sadarbību ar Latvijas vadošajiem nozaru ekspertiem, partija nodrošinās pilnvērtīgu valdības darba kontroli kā kvalitatīva opozīcija, sola Briškens.

“Jaunā vienotība” (JV) sadarbības memoranda projektā ar “Apvienoto sarakstu” (AS) un Nacionālo apvienību (NA) piedāvā vienoties par civilās savienības regulējuma noteikšanu likumos.

JV memoranda piedāvājumā pausts, ka partiju uzdevums ir nodrošināt efektīvu, stabilu un profesionālu valdības darbu sabiedrības interesēs līdz 14. Saeimas pilnvaru termiņa beigām. Tāpēc JV, AS un NA pārstāvji vienošanās parakstīšanas gadījumā paziņotu par gatavību uzņemties atbildību par Latvijas valsts attīstību un tautas labklājību, kā arī vienotos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem – valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību.

Valdības darbības pamatprincipi būtu proporcionalitātes princips attiecībā uz partiju pārstāvniecību valdībā un lēmumu pieņemšanu koalīcijas sadarbības sanāksmē un pēctecības princips atbildībā par iepriekšējās valdības “veiksmīgi iesākto reformu turpināšanu”.

Tāpat JV piedāvā vienoties ievērot solidāras atbildības principu par Saeimas uzticību saņēmušā Ministru prezidenta un viņa aicināto ministru darbību.

Topošajai koalīcijai paredzēts iestāties par saliedētu un vienotu politisko nāciju, kas balstās latviešu valodā kā vienīgajā valsts valodā, stiprināt Latvijas informatīvās telpas drošību, konsekventi turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā par brīvību, kā arī turpināt stingru sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju.

Trīs partijas vienotos par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu no 2023. gada vidus, kā arī finansējuma palielināšanu aizsardzībai, 2027. gadā tam sasniedzot 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat tiktu paredzēta arī iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības finansējuma palielināšana, 2026. gadā tam sasniedzot 2,5% no IKP, kā arī civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošana.

“Balstīties uz tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipiem, ievērot valsts varas dalīšanu. Nostiprinot tiesiskumu un demokrātiskās vērtības, īstenot nesaudzīgu cīņu pret korupciju un pilnveidot izmeklēšanas un tiesvedības procesus, kā arī efektīvi izpildīt Satversmes tiesas spriedumus,” šādu memoranda teksta projektu JV piedāvājusi noslēgt AS un NA pārstāvjiem.

JV piedāvā vienoties, ka tiktu izstrādāta un virzīta izskatīšanai Saeimā likumdošanas pakotne, kas atsevišķos likumos regulētu civilās savienības jautājumus un izpildītu Satversmes tiesas spriedumu.

“Veicināt kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību mūsu bērniem, turpinot skolu tīkla sakārtošanu, nosakot kritērijus valsts apmaksātajām skolām, lai sekmētu nevienlīdzības samazināšanos Latvijas sabiedrībā,” paredz viens no memoranda projekta punktiem.

Topošās valdības partijām paredzēts turpināt palielināt valsts budžeta finansējumu zinātnei, lai sasniegtu kopējo pētniecības un attīstības finansējumu 1,5% apmērā no IKP.

Lai sekmētu valsts kapitālsabiedrību labāku pārvaldību un attīstību, paredzēts vienoties, ka tiek centralizēta to vadība un pakāpeniski sākta atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kotāciju biržā tajos gadījumos, kad tas nepieciešams kapitāla piesaistei un uzņēmuma attīstības nodrošināšanai. Tādā veidā paredzēts sekmēt tautsaimniecības attīstību un dot iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedalīties nacionālā kapitāla vairošanā.

Memorandā būtu paredzēts turpināt un pabeigt Latvijas ostu pārvaldības reformu, pilnveidojot pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā. JV piedāvā vienoties par Rīgas metropoles pārvaldības modeli, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi un uzņēmējdarbības attīstības iespējas.

Iecerēts apņemties veidot līdzsvarotu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām, lai sekmētu jaunu darbavietu radīšanu, kā arī sekmēt Latvijas valsts stratēģisko vēja parku būvniecību valsts mežu zemēs un turpināt pilnveidot iespējas privātajiem investoriem attīstīt vēja parkus.

“Izveidojot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, neradīt papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonākt pretrunā ar vides aizsardzības politiku un klimata politikas mērķiem,” paredzēts vienā no vienošanās projekta punktiem.

Tāpat plānots uzlabot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti pacientiem, pilnveidojot slimnīcu tīklu, primārās veselības aprūpes sniegšanu, ieviešot uz pacientu orientētu valsts veselības apdrošināšanu.

JV, AS un NA memorandā apņemtos pilnveidot valsts pārvaldes darba organizāciju, atbilstoši esošajiem resursiem izveidojot Enerģētikas, klimata un vides ministriju, kā atbildīgo par nodarbinātības politiku nosakot Ekonomikas ministriju, kā atbildīgo par bērnu attīstības politiku nosakot Labklājības ministriju, kā arī nosakot vienu atbildīgo ministriju par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju politiku – Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministriju.