CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeistars aģentūru LETA informēja, ka 12. maija rītā bija reģistrēti 304 privātie un 1030 koplietošanas transportlīdzekļu pakalpojuma sniedzējam “Ride” piederoši pašgājēju velosipēdi.

LTAB IT daļas vadītājs Agris Daukste aģentūru LETA informēja, ka pēc LTAB informācijas 12. maijā bija iegādātas 1264 OCTA polises pašgājēju velosipēdiem.

Daukste pauda, ka LTAB rīcībā nav datu par kopējo pašreiz reģistrēto pašgājēju velosipēdu skaitu, taču datu apmaiņa ar CSDD datubāzi liecina, ka patlaban varētu būt apdrošināta lielākā daļa no likumiski reģistrētajiem šīs kategorijas spēkratiem.

Jau ziņots, ka no 1. aprīļa mikromobilitātes rīku lietošanā stājās spēkā vairākas jaunas prasības, kas paredz pašgājēju velosipēdiem aizliegt pārvietoties pa ietvēm, kā arī līdz 30. aprīlim bija jāveic to obligāta reģistrācija un jāiegādājas OCTA apdrošināšana.

Ceļu satiksmes likumā, kas stājās spēkā pērn rudenī, ieviesta definīcija “pašgājēja velosipēds”, kas ir velosipēds ar elektromotoru, kura jauda nepārsniedz 1000 vatus (W) un kas atslēdzas, ja ātrums pārsniedz 25 kilometrus stundā (km/h). Tāpat pašgājēju velosipēdu elektropiedziņa darbojas arī tad, ja pārstāj mīt pedāļus.

Pašgājēju velosipēdiem reģistrācija un OCTA apdrošināšana bija jāveic līdz 30. aprīlim. Tādējādi no 1. maija par braukšanu ar šādu nereģistrētu braucamrīku un OCTA neesamību var uzlikt sodu, turklāt sodīt var arī pašvaldības policija.

Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kas nav reģistrēts, piemērojams naudas sodu pašgājēja velosipēda vadītājam no 30 līdz 70 eiro apmērā. Savukārt par OCTA neveikšanu, ja tas tiek