Slimnīca pērn strādājusi ar zaudējumiem, kurus paredzēts segt no iepriekšējos gados uzkrātās peļņas.

Slimnīcas saimnieciskās darbības izmaksas pērn bija 48,305 miljoni eiro, kas ir par 1,591 miljonu eiro vairāk nekā 2024. gadā.

No kopējiem izdevumiem 28,818 miljoni eiro bija izdevumi darbinieku atlīdzībai un sociālās apdrošināšanas maksājumiem.

Lielākā daļa slimnīcas ieņēmumu joprojām veidojusies no valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas.

Ieņēmumi par valsts apmaksāto stacionāro palīdzību pērn bija 27,386 miljoni eiro, kas ir par 673 000 eiro jeb 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt ieņēmumi par ambulatoro palīdzību samazinājās par 136 000 eiro jeb 1,5% un bija 9,126 miljoni eiro.

Vienlaikus ieņēmumi par maksas medicīniskajiem pakalpojumiem pērn pieauga par 499 900 eiro jeb 23,6%, sasniedzot 2,621 miljonu eiro.

Tie veidoja 6,1% no kopējiem slimnīcas ieņēmumiem.

Pērn slimnīcā vidēji strādāja 1025 darbinieki, tai skaitā 183 ārsti, 380 vidējā medicīnas personāla darbinieki, 231 jaunākais medicīnas personāla darbinieks un 231 citi.

Stacionārā pērn ārstēti 13 762 pacienti, tai skaitā valsts apmaksāta stacionārā palīdzība sniegta 13 162 pacientiem.

Tas ir par 4,5% mazāk nekā 2024. gadā.

Vidējais ārstēšanās ilgums stacionārā bija 6,16 dienas.

Vienlaikus atsevišķos ārstēšanas profilos, tai skaitā aprūpes nodaļā, stacionārās rehabilitācijas nodaļā un tuberkulozes profilā, pacientu ārstēšana var ilgt pat 12 mēnešus.

Ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi sniegti lielākam pacientu skaitam, nekā sākotnēji paredzēts līgumā.

Sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu skaits pērn sasniedza 205 809. Stacionārā veiktas 483 ķirurģiskas manipulācijas, savukārt dienas stacionārā – 1707 ķirurģiskas manipulācijas, kas ir par 26,7% mazāk nekā 2024. gadā.

Slimnīca norāda, ka pagājušajā gadā pilnā apmērā turpinājusies onkoloģisko pacientu ārstēšana un diagnostika.

Regulāri notiek onkokonsīliji, kuros daudzdisciplināri tiek vērtēts onkoloģisko pacientu stāvoklis un turpmākā ārstēšana.

Slimnīca pērn turpināja darbu arī ārstniecības personu piesaistē.

Tā nodrošināja prakses iespējas Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes trešā kursa studentiem, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes Liepājas filiāles ārstniecības personu izglītības programmu studentiem.

Pērn slimnīcā strādāja 46 rezidenti.

Vadības ziņojumā uzsvērts, ka rezidentu skaits pēdējos gados būtiski palielinājies, kas tiek vērtēts pozitīvi un sekmē cilvēkresursu piesaisti veselības aprūpē.

Pērn slimnīcas Angiogrāfijas nodaļā sāktas sarežģītas sirds asinsvadu oklūziju jeb aterosklerozes dēļ pilnīgi slēgtu asinsvadu atvēršanas un asins plūsmas atjaunošanas operācijas sadarbībā ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas invazīviem kardiologiem.

Savukārt oktobrī Angiogrāfijas nodaļā sāka robotizētās angioplastikas procedūras sarežģītu, smagi kalcinētu sirds asinsvadu ārstēšanai.

Papildus tika ieviesta arī litotripsijas metode, kas ar ultraskaņas palīdzību sašķeļ kalcija nogulsnes asinsvados, nodrošinot stenta implantāciju vietās, kur tas iepriekš nebija iespējams.

Maijā slimnīcā sāka izmantot kontrastmamogrāfiju.

Vadības ziņojumā norādīts, ka Liepājas reģionālā slimnīca kļuva par otro ārstniecības iestādi Latvijā un pirmo Kurzemē, kur ieviesta šī krūts patoloģiju diagnostikas metode.

Slimnīca pērn īstenojusi arī vairākas izmaiņas ārstniecības procesa organizācijā.

Aprīlī divas ķirurģijas profila nodaļas apvienotas vienā stāvā, lai racionālāk izmantotu resursus, savukārt novembrī iekšķīgo slimību nodaļa pārcelta uz slimnīcas A korpusa telpām ar piemērotāku infrastruktūru.

Slimnīcā pērn arī atklāta kapela, kas paredzēta reliģiska, emocionāla un psiholoģiska atbalsta sniegšanai apmeklētājiem, pacientiem un darbiniekiem.

Novembrī slimnīcā darbību sāka arī organizācijas “Hospiss LV” iniciatīva, kuras mērķis ir sniegt emocionālu atbalstu pacientiem.

Slimnīca kā ārstniecības iestāde piedalījās arī klīniskajos pētījumos.

Pērn tajā īstenoti 13 klīniskie pētījumi.

Kā būtiskākos nākotnes izaicinājumus slimnīca min jauno speciālistu piesaisti un esošo noturēšanu, nepietiekamu valsts piešķirtā finansējuma apmēru, procesu un datu digitalizāciju, kā arī pieaugošu pacientu skaitu ar hroniskām saslimšanām.

Slimnīcas ieskatā finansējuma apmērs stacionāro un ambulatoro valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai pērn neatbilda faktiskajai nepieciešamībai.

Slimnīca prognozē, ka arī 2026. gadā stacionāro un sekundāro ambulatoro pakalpojumu apmērs un apmaksa neatbildīs faktiski nepieciešamajam pakalpojumu apjomam, tāpēc saimnieciskā darbība būs apgrūtināta.

Vadības ziņojumā uzsvērts, ka slimnīcas darbības ilgtermiņa attīstību būtiski ietekmē valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtība, tās aprēķināšanas metodika un nepietiekams apjoms.

Slimnīcas biznesa modelis ir specifisks, jo lielākā daļa jeb vairāk nekā 80% sniegto pakalpojumu tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.

Tāpat slimnīcas turpmākā attīstība lielā mērā būs atkarīga no valsts politiskās nostājas veselības aprūpē, tai skaitā slimnīcu kartējuma un līmeņošanas, skaidri noteiktām valsts apmaksāto pakalpojumu programmām, to apmēra un līmeņa katrā slimnīcā.

Slimnīca norāda arī uz riskiem, kas saistīti ar personāla pieejamību, nepietiekamu valsts finansējumu, debitoru parādiem un maksas pakalpojumu apjoma izmaiņām.

Pārskatā skaidrots, ka personāla trūkums palielina arī virsstundu apmēru, savukārt tas nelabvēlīgi ietekmē darbinieku psihoemocionālo veselību.

Papildu risku slimnīcai rada Konkurences padomes 2021. gadā pieņemtais lēmums būvnieku karteļa lietā, kurā iesaistīta SIA “Velve”.

Šis uzņēmums veica būvdarbus slimnīcas infrastruktūras attīstības projektā, uzlabojot kardioloģijas, onkoloģijas un bērnu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti Kurzemē.

Pārskatā norādīts, ka projekta gadījumā var tikt piemērota finanšu korekcija 10% apmērā no būvdarbu līguma attiecināmajām izmaksām.

Slimnīcas valde esot sākusi nepieciešamās darbības, lai “Velve” maksātnespējas procesā aizstāvētu slimnīcas tiesības.

SIA “Liepājas reģionālā slimnīca” ir viena no septiņām reģionālajām daudzprofilu ārstniecības iestādēm Latvijā, kas sniedz stacionāro un sekundāro ambulatoro palīdzību, galvenokārt Liepājas un Kurzemes reģiona iedzīvotājiem.

Slimnīcas lielākais īpašnieks ir Liepājas pašvaldība, kurai pieder 99,74851% kapitāldaļu, bet Rīgas Stradiņa universitātei pieder 0,25149% kapitāldaļu.