Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka lietā apsūdzība celta trīs valsts amatpersonām par mantkārīgā nolūkā izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas radījušas būtisku kaitējumu, un četrām privātpersonām par šo darbību atbalstīšanu.

Lietā apsūdzēti tobrīd dažādos amatos policijā strādājošie Normunds Krapsis, Renāte Fila-Roķe un Ints Žukovskis.

Krapsis iepriekš policijā ieņēma Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amatu, bet Fila-Roķe – Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieces amatu. Abi patlaban policijā vairs nestrādā.

Tāpat apsūdzēts uzņēmējs Kristiāns Brēdermanis. Viņš līdz 2021. gada jūlijam bija ilggadējs militārā ekipējuma ražošanas uzņēmuma SIA “SRC Brasa” valdes loceklis un viens no īpašniekiem.

Ar nosaukumu “SRC Brasa” uzņēmums strādāja līdz 2022. gada 27. decembrim, bet kopš tā laika nosaukums ir “SRC” un uzņēmuma vienīgais īpašnieks tagad ir Ingus Pļaviņš.

Uzņēmums 2021. gadā apgrozīja 6,2 miljonu eiro un strādāja ar 476 000 eiro peļņu, 2022. gadā apgrozījums samazinājās līdz 1,38 miljoniem eiro un tika ciesti 290 000 eiro zaudējumi, bet pērn strādāts vairs tikai ar 300 000 eiro apgrozījumu un 270 000 eiro zaudējumiem.

Lietā apsūdzēts arī modes mākslinieks Bruno Birmanis, Una Zariņa un advokāts Matīss Rostoks.

Publiski pieejamais Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmums liecina, ka viņš no advokātu pienākumu pildīšanas atstādināts ar 2021. gada 11. augustu.

Prokuratūra paziņojumā presei informē, ka saskaņā ar apsūdzību visas trīs valsts amatpersonas ar privātpersonu atbalstu panāca vienam pretendentam izdevīgu prettiesisku priekšrocību nodrošināšanu Valsts policijas formastērpu iepirkumā.

Viena no apsūdzētajām amatpersonām arī izpauda pretendentam ar plānoto iepirkumu saistītas neizpaužamas ziņas, tādējādi gan ierobežojot brīvas konkurences iespējamību iepirkumā, gan kaitējot Valsts policijas interesēm.

Apsūdzētās amatpersonas, organizējot, vadot un kontrolējot policijas un iepirkuma komisijas darbu, īstenoja to pārvaldības procesu un lēmumu pieņemšanu tādā veidā, ka ar konkrēto uzņēmumu uz tai izdevīgiem nosacījumiem nepamatoti un nelikumīgi tika noslēgts līgums par policijas formastērpu un to sastāvdaļu piegādi uz trīs gadiem par 2 479 338 eiro, vērtē apsūdzība.

Izmeklētāju vērtējumā, policijai kā pasūtītājam tika liegta objektīva piedāvājumu izvēle iepirkumā, apdraudot saimnieciski izdevīgākā un policijas vajadzībām piemērotākā pakalpojuma iepirkšanu, uzskata prokuratūra.

Krapsis aģentūrai LETA norādīja, ka kategoriski nepiekrīt uzrādītajai apsūdzībai un uzskata to par nepamatotu.

Viņš apgalvoja, ka neesot veicis jebkādas prettiesiskas darbības, kas būtu par pamatu šīs lietas nonākšanai līdz tiesai.

Rīgas pilsētas tiesā patlaban atrodas vēl cita krimināllieta, kurā apsūdzēts Krapsis un toreizējā policijas amatpersona Andris Locs.

Krapsis šajā lietā apsūdzēts par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, bet Locs par dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanu.

Prokuratūra uzskata, ka viena amatpersona ar otras amatpersonas atbalstu prettiesiski panāca, ka Valsts policija ar kādu uzņēmumu 2018. gadā noslēdza līgumu par video radaru iegādi, kurā ietverti uzņēmumam izdevīgi nosacījumi.