LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA pauda, ka visas streika vienošanās nav izpildītas, jo IZM veiktajos aprēķinos ir kļūdas “no 0,2 līdz 3 miljoniem”, bet dažām izglītības jomām aprēķinātais finansējums atšķiroties pat par 50% no iepriekš valdībā pieņemtā. 

Tāpat Vanaga pārmeta ministrijai, ka tā nav pilnīgi iesaistījusi arodbiedrību diskusijās par pedagogu slodžu balansēšanu turpmāk.

Atšķirīgās domās ir izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), paužot, ka

tā vietā, lai veicinātu izglītības kvalitāti, šobrīd notiekot “matu skaldīšana”.

Skaidrojot, kā iespējamas atšķirības starp valdības pieņemto finansējumu apmēru un mikrodatu analīzē uzrādīto, Čakša norādīja, ka mikrodatu analīzē tika izmantoti dati, ko ievada katra skola Valsts izglītības informācijas sistēmā, piebilstot, ka dati tiek ievadīti “ar ļoti atšķirīgu kvalitāti”. 

Ministrija aprēķinos izmantoja datus par 1. janvāri, lai noskaidrotu, vai ar jauno finansējumu būs pietiekami pedagogu atalgojuma celšanai. 

“Pašvaldība, organizējot skolu izkārtojumu, slodžu skaitu, var labi strādāt ar piešķirto finansējumu,” pārliecināta Čakša, norādot, ka līdz šim ministrija nav saņēmusi iebildumus no pašvaldībām par aprēķināto finansējumu. 

Viņas ieskatā galvenais jautājums, par kuru iesaistītās puses nevarot vienoties, ir par to, kas ir pedagogu darba devējs, atkārtoti uzsverot pašvaldību nozīmi mērķdotācijas sadalē.

Čakša norādīja uz darba devēju “dažādo interpretāciju” par atalgojuma lielumu pedagogiem, lai arī “rāmis” jeb mērķdotācija visām pašvaldībām tiek piešķirta vienādi.

“Pašvaldībām ir ļoti liela nozīme izglītības kvalitātes uzturēšanā,”

uzsvēra ministre. 

Pedagogu arodbiedrība piektdien, 7. jūlijā, sasauks valdes ārkārtas sēdi, lai lemtu par turpmāko rīcību.

LIZDA ir apņēmusies prasīt darba kvalitāti no nozares atbildīgās ministrijas “līdzīgi, kā tas tiek prasīts no darba kvalitātes no nozares darbiniekiem”.

“Eiropas valstu vidū šī būs unikāla prakse, kad vairāk nekā pusgada laikā darba strīda puses nevar nonākt pie skaidriem risinājumiem,” pārliecināta Vanaga.

Valdība 21. aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1. septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1. septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā.