Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

“Diemžēl tā vietā, lai veicinātu Satiksmes departamentā jau konstatēto pārkāpumu izmeklēšanu un novērstu tos, par jomu atbildīgie politiķi izvēlējās darīt visu, lai pārkāpumi tiktu “paslaucīti zem tepiķa”, un darbinieku atbildības izmeklēšana – traucēta, novilcināta, sabotēta. Mani bijušie kolēģi izvēlējās nodevību – nevis pret mani, bet pret principiem, kas mums kādreiz bija kopīgi,” norāda Rīgas mērs.

Viņš esot centies Rīgas domi vadīt kā vienotu veselumu, kas nav sadalīts politisko frakciju kontrolētās “karalistēs”, kurās katrs var saimniekot kā vēlas, un nevienam citam nav ļauts uzdot liekus jautājumus – pat ne tad, ja ir atklāta līdzekļu izšķērdēšana vai citi pārkāpumi. Pret šo tendenci viņš esot cīnījies kopš pirmās darba dienas.

Pašlaik Rīgas domes vairākums – mani bijušie kolēģi Vilnis Ķirsis (JV), Edvards Ratnieks (NA/LRA) un Linda Ozola (Kods Rīgai), kopā ar līdzšinējām opozīcijas frakcijām “Saskaņa”, “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” – izvēlējušies citu pilsētas attīstības ceļu, ko pierādot pagājušās nedēļas balsojumi Rīgas domē, pa jaunas komisijas izveidi iespējamo pārkāpumu izmeklēšanā Satiksmes departamentā, norāda Staķis.

Esot izgaismojies Ķirša un Ratnieka veidots vairākums, kuru aktīvi atbalsta arī līdzšinējā opozīcija – “Saskaņa”, “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai”. Līdz ar to Staķa kā Rīgas domes priekšsēdētāja un Rīgas domes vairākuma viedokļi par turpmāko pilsētas attīstības virzienu esot kļuvuši radikāli atšķirīgi.

Izskanot aizvien uzstājīgāki aicinājumi pilsētas saimniecību sadalīt partiju kontrolētās “lēņu muižās”, un izbeigt gandrīz trīs gadus ilgušo godprātīgas pārvaldības “eksperimentu”. Tas notiekot ar ceļu un būvniecības karteļu un azartspēļu lobija atbalstu, uzskata Staķis.

“Nav iespējams produktīvs darbs rīdzinieku labā apstākļos, kad “uz papīra” pašvaldībā ir viena koalīcija, bet realitātē lēmumus pieņem pavisam cits vairākums. Tāpēc esmu nolēmis atkāpties no Rīgas domes priekšsēdētāja amata,” paziņojumā informē Staķis.

Viņaprāt, pārmaiņu koalīcija Rīgas domē varēja nostrādāt līdz vēlēšanām, ja kolēģi būtu turējušies pie principiem, par kuriem līdz šim iestājāmies kopīgi – godīga pārvaldība un pašvaldības kā viena veseluma darbs rīdzinieku labā.

Staķis uzsver, ka esošais Rīgas domes sasaukums ir rīcībspējīgs, un var turpināt darbu, vienojoties par jaunu vadību un sadarbības nosacījumiem. Ārkārtas vēlēšanas, par ko notiek spekulācijas, paildzinātu nestabilitāti, tāpēc būtu nevēlams risinājums.

Staķis uzsver, ka viņa frakcija – “Par/Progresīvie” (PP) – esot atvērta jaunām koalīcijas sarunām, vienlaikus ar saviem nosacījumiem, par kuriem informēs šodien pēc frakcijas sēdes. “Esam gatavi turpināt godprātīgu darbu – gan pašvaldības vadībā, gan opozīcijā,” teikts mēra paziņojumā.

Intervijā TV3 Staķis notikušo vērtēja kā zināmu nodevību no citu koalīcijas partneru puses. Viņš arī pārmeta, ka tieši Ķirsis neesot ticis galā ar viņam uzticēto satiksmes jomu, kurā vērojamas lielākās problēmas pašvaldībā.

Politiķis lēsa, ka līdz ārkārtas vēlēšanām pašvaldībā pārstāvētie politiskie spēki tomēr neaizies, jo nevienam tas nav izdevīgas, tostarp arī PP. Staķis pieļāva, ka PP varētu būt arī nākamajā valdošajā koalīcijā, bet politiskajam spēkam neesot mērķis būt pie varas par katru cenu.

Pēc viņa vārdiem, jauna koalīcija domē jau tiekot formēta, kolēģi-domnieki tiekot uzrunāti un esot piedāvāti amati. Viņš cer, ka PP frakcija šajos satricinājumos nešķelsies.

Staķis uzskata, ka ar tālākām iniciatīvām par situācijas noregulējumu ir jānāk klajā tiem, kas iniciēja jauno izmeklēšanas komisiju Satiksmes departamenta darba vērtēšanai, nevis PP jāorganizē koalīcijas saglabāšanas sarunas.

Viņš atgādināja, ka jauns mērs jāievēl divu mēnešu laikā, bet līdz tam domi vadīs kāds no viņa līdzšinējiem vietniekiem.

Šodien plkst.10 Rīgā, Rātsnamā Staķis rīkos preses konferenci, lai informētu par lēmumu atkāpties.

Kā ziņots, 16.jūnijā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora Jāņa Langes rīkojumu uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata atstādināti Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns.

Amatpersonas atstādinātas pēc trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšanas un tam sekojošas dienesta pārbaudes. Pārbaudes laikā esot konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par prettiesisku un nesaimniecisku rīcību departamenta veiktajos ielu asfalta seguma atjaunošanas darbos.

Šis jautājums izgaismojis nesaskaņas starp koalīcijas partneriem “Jauno vienotību” (JV) un “Par/Progresīvie”, pusēm atšķiroties viedokļiem, kam būtu jāizmeklē iespējamie pārkāpumi.

29.jūnijā pēc vairāku stundu ilgiem strīdiem un pārmetumiem Rīgas dome atbalstīja JV rosināto lēmumprojektu par jaunas komisijas izveidi iespējamo pārkāpumu izmeklēšanai Satiksmes departamentā. Debates bija tik asas, ka atsevišķi deputāti pieļāva, ka šīs nesaskaņas var izraisīt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.

JV iesniegtais un domes atbalstītais lēmumprojekts paredz uzdot Rīgas pilsētas izpilddirektoram disciplinārlietas izmeklētāju Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieku Māri Knoku aizstāt ar disciplinārlietu izskatīšanas komisiju. Komisijā plānots iekļaut amatpersonas no Rīgas domes centrālās administrācijas, proti, Juridiskās pārvaldes, Pilsētas attīstības departamenta un Dokumentu vadības un domes atbalsta pārvaldes.

Lai nodrošinātu procesa caurskatāmību, komisijai ar domes lēmumu plānots uzdot savā darbā kā novērotājus ar padomdevēja tiesībām piesaistīt pārstāvjus no Satiksmes ministrijas, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna”, Latvijas Būvinženieru savienības, Rīgas apkaimju alianses.

JV vērsa uzmanību uz to, ka, pārbaudi uzticot Rīgas domes izpilddirektora Jāņa Langes biroja darbiniekiem, pastāv interešu konflikta risks. To rada apstāklis, ka no amata atstādinātajām Satiksmes departamenta amatpersonām šī gada aprīlī ar izpilddirektora rīkojumu uzdots ceļu un pievedceļu seguma atjaunošanas darbus veikt ceļu uzturēšanas līgumu ietvaros, kas citā izpilddirektora rīkojumā, kas izdots šī gada jūnijā par disciplinārlietas uzsākšanu, atzīti par saimnieciski neizdevīgiem.

Pēc tam Rīgas domes līdzšinējās koalīcijas pārstāvji “Jaunā vienotība” (JV), “Kods Rīgai” un “Nacionālā apvienība”/LRA” (NA/LRA) izplatīja aicinājumu uz valstisku domāšanu darbam Rīgas domes koalīcijā.

Galvenais iemesls, kādēļ Staķis nolēmis atkāpties no amata, ir tas, ka viņš vairs nevarot uzņemties atbildību par Rīgas domes lēmumiem, šodien preses konferencē savu rīcību skaidroja politiķis.

Staķa skatījumā, viņa bijušie koalīcijas partneri – “Jaunā vienotība”, Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība un “Kods Rīgai” – faktiski esot izveidojuši citu vairākumu kopā ar “Saskaņu” un “Gods kalpot Rīgai” un lēmumus pieņemot citos kabinetos, nevis kopā ar “Par/Progresīvo” (PP) frakciju.

Tam apliecinājums esot balsojums par jaunas izmeklēšanas komisijas izveidi iespējamo pārkāpumu izmeklēšanai Satiksmes departamentā, kurā bijušie koalīcijas partneri esot balsojuši kopā ar “Saskaņu”. Līdz ar to Rīgas mērs vairs nevarot uzņemties atbildību par domes lēmumiem un nolēmis atkāpties.

Pēc oficiāla iesnieguma iesniegšanas par mēra atkāpšanos tas jānolasa nākamajā domes sēdē un no tā brīža Staķis vairs nebūšot domes priekšsēdētājs. Nākamā domes sēde paredzēta nākamnedēļ, taču pastāv iespēja sasaukt arī ārkārtas sēdi.

Staķis informēja, ka nolēmis atkāpties tikai no mēra amata, bet deputāta mandātu viņš nenoliks. Pēc amata zaudēšanas viņš turpināšot strādāt “Par/Progresīvie” frakcijā.

Uz jautājumu, vai viņš varētu turpināt strādāt šādā pašā koalīcijā, bet kā ierindas deputāts, Staķis norādīja, ka pagaidām nevar uz šo jautājumu atbildēt, bet “pēc pašreizējām sajūtām” viņš to tomēr nevarētu.

Rīgas mērs atkārtoti apgalvoja, ka viens no galvenajiem principiem darbā Rīgas domē viņam esot godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Taču koalīcijas partneri esot mēģinājuši dalīt ietekmju sfēras ar noteikumu, ka citi tajās neiejaucas. Piemēram, vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) esot gribējis gūt ietekmi pār uzņēmumu “Rīgas nami”. Šādam pārvaldības modelim Staķis nevarot piekrist. Tāds modelis esot bijis iepriekšējās domēs, kad ietekmju sfēras tika sadalītas starp “Saskaņu” un “Gods kalpot Rīgai”. Tas esot novedis pie korupcijas un Rīgas domes darbinieku politiskas ietekmēšanas.

Kā pēc preses konferences žurnālistiem apgalvoja PP frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičss, frakcija vēl neesot lēmusi par turpmāko darbu domē un iespējamo sadarbību ar citām frakcijām.

Viņš domā, ka iepriekšējās vēlēšanās deputāti ievēlēti ar citu mandātu. “Mēs veiksmīgi apkarojām azartspēļu lobiju, vērsāmies pret būvniecības karteli. Taču ceļu būves kartelis iedeva dunci vicemēram Vilnim Ķirsim, ar ko viņš iedūra Rīgas mēram mugurā,” izteicās Kossovičs.