Ģelzis raidījumam norādījis, ka par ekspozīciju uzzinājis no sociālajiem tīkliem un iepriekš nav ticis informēts par šādu ieceri. Viņš uzsvēris, ka nebūtu devis atļauju savus darbus izstādīt Krievijā.

Salona “Krassky” līdzīpašnieks Edgars Zaduško atzinis, ka darbi bijuši viņa privātajā kolekcijā un izmantoti stenda dekorācijai. Viņš atvainojies māksliniekam un darbus no stenda izņēmis, uzsverot, ka neesot zinājis par vajadzību saņemt autora piekrišanu.

Eksponēti bija četri Ģelža darbi – skulptūra “Oranža gaisa implanti”, divi darbi no sērijas “Laika kamuflāža” un tērauda instalācija “Permutation of Desire”.

Mākslas tiesību juriste Guna Freivalde skaidroja, ka māksliniekam ir arī morālās un ekonomiskās tiesības uz saviem darbiem, tāpēc viņš var prasīt kompensāciju un publisku atvainošanos. Ja vienošanās netiks panākta pārrunu ceļā, Ģelzis ir gatavs vērsties tiesā.

Mākslas eksperti uzsvēruši, ka gadījums aktualizē skaidru līgumu vajadzību starp māksliniekiem un kolekcionāriem.

Savukārt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska paudusi pārsteigumu, ka salons, kas sadarbojies ar Latvijas vadošajiem arhitektiem un dizaineriem, joprojām aktīvi darbojas Krievijā, neskatoties uz tās sākto karu Ukrainā.

Politologs Andis Kudors atgādinājis, ka sadarbība kultūras jomā ar agresorvalsti rada spēcīgus morālus un politiskus signālus, kurus sabiedrība nedrīkst ignorēt.

Starptautiskais laikmetīgās mākslas gadatirgus “Cosmoscow” septembra vidū Maskavā notika jau trīspadsmito reizi. Starp 100 galerijām, kas piedalījās komerciālajā pasākumā, bija arī Maskavā kopš 2016.gada pārstāvētā interjera salona “Krassky” galerija.