Kā aģentūrai LETA pauda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), ceturtdien Saeimā pieņemto likuma “Par piesārņojumu” grozījumu un komisijām nodotā “Ekonomiskās ilgtspējas likuma”, kā arī “Transporta enerģijas likuma” būtība ir attīstīt un nākotnē padarīt pieejamākus vietējā ražojuma energoresursus.

“Ne šogad, ne nākamgad nav plānots ar klimata normatīviem saistītu maksājumu pieaugums,” skaidro Melnis.

Viņš apgalvo, ka izskanējušās prognozes maldina sabiedrību, un ar nozari un citām ministrijām tiek meklēti efektīvi veidi, kā mazināt izmaksas par energoresursiem, tai skaitā degvielu autotransportam.

“Pozitīvā ziņa ir tā, ka vietējā ražojuma atjaunīgajām degvielām nākotnē nav plānotas papildu nodevas,” norāda Melnis.

KEM atzīmē, ka degvielas cenu ietekmē vairāki faktori, tostarp nodokļu politika un tirgus apstākļi. Piemēram, Lietuvā šā gada sākumā, lai veicinātu atjaunīgās transporta enerģijas ražošanu, akcīzes nodoklī ieviesta oglekļa komponente aptuveni 0,15 eiro apmērā, tomēr dīzeļdegvielas cena tur joprojām ir zemāka nekā Latvijā.

Jau ziņots, ka saistībā ar grozījumiem likumā “Par piesārņojumu” fosilo degvielu cenas pieaugs, bet tās augs visā ES un valstis izmaksas varēs mazināt, palielinot vietējo energoresursu apjomu un mazinot fosilās degvielas patēriņu, aģentūrai LETA pauda KEM pārstāve Zane Leimane.

Saeimā 9. oktobrī valdošā koalīcija pārvarēja opozīcijas vairākas nedēļas ilgušo pretestību un pieņēma grozījumus likumā “Par piesārņojumu”, kas paredz pārņemt kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

KEM apgalvoja, ka grozījumu pieņemšana esot nepieciešama, lai Latvijai nenāktos maksāt ap 300 miljonu eiro soda naudas par Eiropas prasību nepildīšanu, savukārt opozīcija dažādos savos informācijas izplatīšanas kanālos, tostarp sociālajos tīklos, uzsver, ka izmaiņas rezultēsies ar ļoti būtisku degvielas cenu pieaugumu, kura apjoma aplēses dažādu personu paziņojumos gan variē – sākot no pieauguma par 26 centiem litrā līdz pat pieaugumam par 40 centiem litrā.

KEM pārstāve Leimane klāstīja, ka pieņemtajiem likuma grozījumiem visā ES jāmazina atkarību no naftas importa, palielinot vietējo energoresursu apjomu.

Savukārt izmaksas par importējamo naftu varot mazināt, palielinot vietējo energoresursu, piemēram, elektroenerģijas, biogāzes un zaļā ūdeņraža, apjomu, kā arī mazinot fosilās degvielas patēriņu. Fosilo degvielu cena augs visā ES, spriež KEM pārstāve.

Prasības par ETS2 ieviešanu stāsies spēkā visā ES vienlaicīgi, prognozējoši no 2027. gada. Sākot ar 2028. gadu, degvielas un kurināmā operatoriem ik gadu būs jānodod tāds emisijas kvotu apjoms, kas atbilst kopējam oglekļa dioksīda (CO2) emisijām, kuras ir paziņotas par iepriekšējo darbības gadu (viena tonna CO2 ir viena emisijas kvota).

Kā apgalvoja Leimane, pašlaik neesot iespējams veikt konkrētus ietekmes aprēķinus, jo nav zināms, kāda būs CO2 kvotu cena 2027. gadā, līdz ar to esot nekorekti prognozēt degvielas cenu aplēses nākotnē.

Visi veiktie aprēķini būtu pieņēmumi, kas varot būt atšķirīgi no situācijas 2027. gadā.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, lemjot trešo reizi, otrajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par piesārņojumu”, kas paredz pārņemt ES ETS un ETS2 darbību regulējošās ES direktīvas.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu un aktualizētu klimata politikas regulējumu ETS darbībai Latvijā, vienlaicīgi aktualizējot likuma saturu, ietverot izmaiņas atbilstoši institūciju reorganizācijām.

Turklāt kopš 2001. gada likumā ir veikts 21 grozījums, līdz ar to tajā ietvertās ETS tiesību normas ir kļuvušas nepārskatāmas un nepieciešams veikt to struktūras pārkārtošanu.