Siliņa LTV tika izteikusies, ka viņas valdības koalīcijas sairšana sākusies ar mēģinājumu denonsēt Stambulas konvenciju, kad 2025. gada rudenī konvencijas denonsēšanas jautājumā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) saslēdzās ar tā brīža opozīciju.

Pēc Siliņas vārdiem, līdz ar šiem notikumiem starp koalīcijas partneriem radusies plaisa, kam sekojušas arvien jaunas domstarpības un sarežģīts darbs.

Siliņa zinot, ka jau tad esot bijusi plānota valdības nogāšana un sazīmēts jauns valdības sastāvs, tomēr plāni nav īstenoti saistībā ar sabiedrības spiedienu neaiztikt Stambulas konvencijas jautājumu.

Savukārt Mieriņa uzskata, ka valdošā koalīcija sākusi brukt jau agrāk – 2025. gada februārī, kad Siliņa pieteica savas valdības “restartu”, lemjot nomainīt toreizējo satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).

Mieriņa sprieda, ka šādi manevri partijām bijuši gana nesaprotami un sācies neuzticības vilnis.

Savukārt “Progresīvo” līderis Andris Šuvajevs LTV “Rīta panorāmā” izteicās, ka Siliņa viņas valdības norietā sākot atgādināt bijušo “Jaunās vienotības” līderi Solvitu Āboltiņu viņas norietā – “tur ir augstprātība pret sabiedrību, dusmas uz visu pasauli, visi tiek vainoti pie tā, ka viņa pati nogāza savu valdību”.

“Esmu pārliecināts, ka arī Siliņai vēl nāksies atbildēt gan par potenciālo iesaisti kokrūpnieku afērā, gan par to, ka ilgstoši netika redzētas neskaitāmās IT noziedzīgās iespējamās shēmas, gan arī visai dīvainā interese par militārajiem iepirkumiem,” izteicās “Progresīvo” politiķis.

Jaunajā Andra Kulberga (AS) valdībā Mieriņa cer uz stabilāku darbu, jo tai ir stabilāks balsu vairākums Saeimā. Viņa domā, ka jaunajā valdībā ZZS zemie reitingi varētu augt, “jo darīt ir labāk, nekā nedarīt”.

Iespējams, līdz ar valdības izmaiņām mainīsies arī Saeimas komisiju sastāvs, bet par to vēl neesot lemts un lielāka skaidrība būšot nākamajā Saeimas sēdē, izteicās politiķe.

Taujāta, vai kokrūpnieku lietas dēļ ZZS ir ētiski turpināt vadīt Zemkopības ministriju, Mieriņa atteica, ka “vēl jau cilvēki nav notiesāti”, bet bijušais zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) esot uzņēmies politisko atbildību, nepretendējot uz ministru amatiem Kulberga valdībā.

Savukārt Kulbergs LTV, aicināts skaidrot, kāpēc ZZS šajos apstākļos tomēr ļauts turpināt vadīt ZM, izteicās, ka uz situāciju skatoties bažīgi, bet viņam “nebija tiesību” atņemt ZZS partijai svarīgo nozari, turklāt viņš uzskata, ka valdības ietekmes uz kokrūpnieku lietu vairs nebūs, jo izmeklēšana tiesībsargājošajās iestādēs ir sākta un Krauze uz amatiem nepretendē.

Kulbergs solīja, ka kopumā viņa valdībā korupcijai un interešu konfliktiem būšot “totāls nē”.