Pabriks atgādināja, ka, pieaugot dronu ielidošanai Latvijas teritorijā, saasinās jautājums par pretgaisa aizsardzību un moderno tehnoloģiju izmantošanu bruņotajos spēkos.

Pabrikam radies iespaids, ka politiķi patlaban risinājumu saredz masīvos iepirkumus no Ukrainas un šīs valsts dronu izmantošanu.

Tas savukārt radot nepamatotu iespaidu, ka vietējā industrija ir atpalikusi vai nav kvalitatīva.

Salīdzinot dronu segmentus abās valstīs, Latvija neatrodas zemākā kvalitātē un, iespējams, pat atsevišķos momentos ir pat augstākā kvalitātē nekā Ukrainas droni, jo Latvijas ražotāji cenšas neizmantot tik daudz no Ķīnas importētas detaļas.

Tāpat Pabriks vērsa uzmanību, ka pati Ukraina no Latvijas saņem ražojumus jau gadiem ilgi un tos veiksmīgi izmanto.

“Ja mēs vēlamies veicināt Latvijas drošību un militāro tehnoloģiju inovāciju attīstību, ir ļoti būtiski, lai pirms iegādēm no ārvalstīm notiktu pārbaudes un testi, lai pārliecinātos, vai šie ražojumi Latvijas situācijā ir noderīgi un vai mēs paši spējam ko tādu saražot. Krīzes un kara gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka mēs nevaram līdzīgi kā Covid-19 pandēmijā paļauties tikai uz to, ka mūs apgādās no ārvalstīm,” uzsvēra Pabriks.

Atšķirība starp Latviju un Ukrainu ir nevis industrijas kvalitātes ziņā, bet tajā, ka Ukrainai ir daudz spējīgāku un vairāk dronu pilotu un faktiski visas vienības izmanto dronus.

Savukārt Latvijā pēdējos trīs gados dronu iepirkumi bijuši sporādiski un nelielos apjomos, turklāt treniņi nav bieži bijuši kopā ar industriju.

Tas atkal norāda, ka industrijai ir grūtāk pielāgoties un veikt uzlabojumus, ja šie prototipi netiek iegādāti.

“Mēs tirgojam dronus uz citām valstīm, kamēr bieži pašu valsts mums tos neiepērk vai arī pērk tos mazos apjomos,” uzsvēra Pabriks.

Kā ziņots, Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir parakstījuši abu valstu vienošanos par visaptverošu sadarbību aizsardzības jomā, nodrošinot Ukrainas pieredzes pārņemšanu gaisa telpas aizsardzībai pret dronu uzbrukumiem.