Melnis pirmdien Latvijas Televīzijai klāstīja, ka apzinoties visus izaicinājumus, ar kuriem nāksies saskarties.

Viņš uz amatu nākot ar profesionālu misiju padarīt aizsardzības nozari daudz efektīvāku, arī elastīgāku, lai pēc iespējas ātrāk varētu integrēt jaunākās tehnoloģijas valsts aizsardzības uzdevumu izpildē.

“Tas ir tas, ko es esmu Ukrainā pieredzējis, un tas ir tas, kas virza uz priekšu Ukrainas bruņoto spēku attīstību un spēj nodrošināt viņu efektīvu cīņu ar Krievijas agresiju,” pauda Melnis.

Viņš šajā procesā centīšoties iesaistīt Ukrainas bruņoto spēku speciālistus, kuri palīdzētu apmācīt pretgaisa vienību karavīrus, lai varētu darboties ar pretdronu pārtvērējsistēmām.

Kā norādīja Melnis, tās varētu integrēt mobilajās grupās, kā arī izvērst tās gar visu pierobežu.

Kā otru prioritāti aizsardzības ministra amatā Melnis norādīja militārās industrijas ekosistēmas sakārtošanu un uzsākt šīs industrijas integrēšanu NBS, lai efektīvāk cīnītos ar pastāvošajiem draudiem un būtu daudz labāka atgriezeniskā saikne.

Pulkvedis minēja – ja viņa zināšanas pēc pilnvaru termiņa beigām būs nepieciešamas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris redzēs, ka viņš vēl joprojām var būt lietderīgs valstij, viņš varētu atgriezties militārajā dienestā.

Melnis patlaban ir Aizsardzības ministrijas pārstāvis Ukrainā, kā arī Siliņas ārštata padomnieks militārās sadarbības jautājumos.

Melnis NBS dienē kopš 1998. gada, savulaik bijis Sauszemes spēku Kājnieku brigādes Operatīvās plānošanas Operatīvās pārvaldes nodaļas priekšnieks, Sauszemes spēku Kājnieku brigādes 1. mehanizētā kājnieku bataljona komandieris un NBS Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta priekšnieks.

Jau ziņots, ka svētdienas vakarā par atkāpšanos no amata paziņoja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un vienlaikus viņa demisiju pieprasīja Siliņa, kura jau uzrunājusi pulkvedi Melni ieņemt aizsardzības ministra amatu un viņš esot piekritis.

Premjere uzskata, ka ministrija jāvada profesionālim.

Lēmumu premjere pieņēmusi pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē.

Savukārt Sprūds paziņojis par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.

Vienlaikus turpinās izvērtējums par NBS rīcību pēc incidentiem, kā arī darbs pie pretgaisa aizsardzības stiprināšanas.

Pirmdien Sprūds aizvada pēdējo dienu ministra amatā.

Partija “Progresīvie” pirmdienas pēcpusdienā paziņoja, ka uzskata, ka Siliņa nespēj atbildīgi vadīt valdību, vienlaikus politiskais spēks savās turpmākajās rīcībās “būs nosvērts” un vispirms Ministru prezidenti aicinās uz sarunu.

“Progresīvie” cer, ka gaidāmā tikšanās ar premjeri ļaus iegūt skaidrību par turpmāko rīcību un valdības darba perspektīvām.