Ministrs īpaši izcēla problēmas ar telefona sakaru un degvielas pieejamību pēc elektrības pārrāvumiem. Pēc viņa vārdiem, bija pilsētas, kur nestrādāja neviena degvielas uzpildes stacija, bet slimnīcas un policija turējušās uz elektrības ģeneratoriem.

Politiķis atzina, ka tik lielus elektrības pārrāvumus un tiem sekojušās mobilo sakaru problēmas neviens nav gaidījis. Kopumā vētra bijusi ļoti nopietna mācība, kuru sīkāk analizēs šodien valdības krīzes vadības padomē.

Tavars uzsvēra, ka vētras radītā krīze parādījusi, ka privātajam biznesam jābūt spējīgākam sevi uzturēt ar elektrības ģeneratoriem, īpaši jau sakaru uzņēmumiem, kuru sakaru torņiem jābūt aprīkotiem ar cita līmeņa aprīkojumu, lai vismaz 72 stundas spētu funkcionēt bez centralizētas elektrības padeves.

Ministrs sprieda, ka atsevišķi privātie biznesi no valsts puses tiks spiesti sevi labāk nodrošināt ar alternatīvu elektroapgādi, bet citiem tikšot domāts par stimulējošu mehānismu ieviešanu, lai tie vairāk parūpētos par šādām alternatīvām.

Tavars atzīmēja, ka degvielas tirgotāji un sakaru uzņēmumi slēdz līgumus arī ar valsti par operatīvo dienestu nodrošināšanu ar saviem pakalpojumiem, un tiem ir jāspēj tos nodrošināt arī grūtākās situācijās. Viņš pieļāva, ka šiem uzņēmumiem jau ir noteiktas kaut kādas prasības, bet izskatās, ka to izpilde varētu būt vairāk uz papīra, nevis dzīvē.

Politiķis atzina – ja šādas vētras sekas tiktu piedzīvotas aukstā laikā ziemā, tā būtu liela katastrofa. Viņš gan uzslavēja elektrības atjaunotājus un citus dienestus un pašvaldības, kas visi esot iesaistījušies vētras seku likvidēšanā un strādājuši spēju robežās.