Līdzjūtību mākslinieka ģimenei un talanta cienītājiem sociālajos medijos ir izteicis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, norādot, ka Poļa devums Latvijas kultūrā ir neatsverams un paliekošs.

Polis dzimis 1948. gadā.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce pauž, ka Polis ir viena no spilgtākajām un konceptuāli nozīmīgākajām personībām latviešu laikmetīgajā mākslā.

Gleznotājs, performanču meistars, domātājs, provokators un estēts, mistifikators, filozofētājs un dzīves mākslinieks, kura radošā klātbūtne vairāku gadu desmitu garumā neatlaidīgi izaicināja skatītāja uztveri un paplašināja mākslas robežas.

Viņa arī min, ka Latvijas mākslas dzīvē Polis ienāca 20. gadsimta septiņdesmitajos gados.

Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas Monumentālās glezniecības darbnīcas absolvēšanas 1975. gadā viņš drīz kļuva par vienu no sava laika novatoriem.

Par leģendāru notikumu Latvijas mākslas vēsturē kļuva 1974. gadā kopā ar gleznotāju un dzīvesbiedri Līgu Purmali Rīgas Centrālā poligrāfiķu fotokluba “Rīga” telpās sarīkotā izstāde, kurā eksponētie darbi uzskatāmi par pirmajiem fotoreālisma paraugiem latviešu mākslā.

Savukārt 20. gadsimta astoņdesmitajos gados aizsākās eksperimenti īpašā Poļa darbības laukā – performancēs, kuras pats mākslinieks dēvēja par “spontāno” jeb “fantomu teātri”.

Plašu atpazīstamību ieguva 1986. gadā dibinātais “Ego centrs” un 1987. gadā radītais Bronzas cilvēka tēls.

Šīs akcijas gandrīz vienmēr norisinājās atvērtā publiskā telpā, provocējot nejaušo skatītāju un veidojot tiešu, bieži neparedzamu dialogu starp mākslu un ikdienu.

Lāce arī norāda, ka Poļa radošās intereses centrā vienmēr bijusi realitātes radīšana, pārradīšana un apšaubīšana.