“Mans mīļais Imants šorīt aizgāja baltā Dieva mierā mūžībā. Dziļās sērās aizlūdzu, lai viņa dvēselei viegls ceļš. Par viņu sēro meita Indra, mazdēls Ivars, dēls Kārlis ar sievu Lindu un mazbērniem Alisi, Austru un Ritumu,” ierakstā vietnē “X” norādījusi Vīķe-Freiberga.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Freibergs dzimis 1934. gada 12. martā Valmierā. 1944. gadā bēgļu gaitās nonācis Vācijas nometnēs. 1948. gadā pārcēlās uz Franciju.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Freibergs un Vīķe-Freiberga apprecējās 1960. gada 16. jūnijā.

Vīķe-Freiberga bija Latvijas Valsts prezidente divus termiņus – no 1999. gada līdz 2003. gadam un no 2003. gada līdz 2007. gadam.

Freibergs bija datorzinātnieks. Strādājis Kvebekas universitātē Monreālā, kur vadījis informātikas studiju programmas, bijis profesors Monpeljē universitātē Francijā un Oksfordas universitātē Anglijā, un strādājis arī Latvijas Universitātē.

Viņš bijis arī Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas prezidents.

Freibergs piedalījies Pirmo latviešu jaunatnes svētku organizācijas padomes darbā. Viņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis. Saņēmis pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Līdzjūtību Freiberga tuviniekiem izteicis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents paziņojumā presei raksta, ka Freiberga zinātniskais un sabiedriskais veikums visa mūža garumā kalpojis Latvijai un nesis tās vārdu pasaulē.

Viņš arī uzsver, ka Freiberga intelektuālais devums latviešu tautasdziesmu digitalizācijā ir paliekoša vērtība latviešu folkloras saglabāšanā nākamajām paaudzēm.

Sociālajos medijos ar līdzjūtības vārdiem dalās arī ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

“Paliek viss viņa paveiktais, izaudzināti bērni, mazbērni, un atjaunotā Latvijas neatkarība, paliek mūsu atmiņas un viss labais, kas viņš bija palicējiem,” raksta amatpersona.

Līdzjūtību izteikusi arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), kultūras ministre Dace Melbārde (JV), citi politiķi un līdzcilvēki.