1934. gadā dzimusī Šneidere 1955. gadā absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti un kļuva par Dailes teātra aktrisi.

Šneidere Dailes teātrim veltījusi četrdesmit savas dzīves gadus laikā no 1955 līdz 1995. gadam. Šis teātris bija viņas vienīgā pastāvīgā darba vieta.

Jau 1957. gadā Šneidere ar divām galvenajām lomām – Leldi Eduarda Smiļģa atjaunotajā Raiņa “Spēlēju, dancoju” inscenējumā un Sandru Ventas Vīgantes “Palmas zaļo vienmēr” Felicitas Ertneres režijā – guva publikas un kritikas nedalītu atzinību.

Turpmākajā aktrises skatuves mūžā sekoja ievērības cienīgi un pārliecinoši tēli, ar pilnu atdevi un atbildības sajūtu veikts augsti profesionāls darbs, iekļaujoties režisoru vīzijā.

No 2000. gada Šneideres teātrim veltītā dzīve aizsāka jaunu loku, aktrise pievērsās rakstniecībai – redzētais, piedzīvotais un izjustais tika vērtēts, pārvērtēts un izstāstīts vērtīgās grāmatās.

Tās ir grāmatas “Antra”, “Lilita Bērziņa. Dēļ tavu acu liesmām” un “Eduards Smiļģis. Trejgalv’s”.

Aktrise sarakstījusi grāmatu arī par savu dzīvesbiedru, izcilo aktieri Hariju Liepiņu un vairākas citas.

Autores klātbūtne un stāstījuma personiskais tiešums padara šos darbus par būtisku latviešu teātra vēstures sastāvdaļu.

Šneidere ir filmējusies vairākās kino lomās, atveidojusi lomu filmā “Salna pavasarī”, kā arī tēlojusi vairākās citās filmās, tai skaitā filmā “Kārkli pelēkie zied” un “Šīs bīstamās balkona durvis”.

“Aktrise visu savu mūžu arvien nepārstāja sajūsmināt ar savas personības harizmu un vienmēr klātesošu eleganci. Izsakām visdziļāko līdzjūtību Mudītes Šneideres tuviniekiem, draugiem un kolēģiem,” teikts teātra paziņojumā.