Ratnieks vērsies pie pilsētas izpilddirektora Jāņa Langes ar aicinājumu skaidrot, kāpēc šis karogs izkarināts blakus domes oficiālajiem karogiem. Tur ierasti atrodas tikai svarīgas nozīmes karogi – Latvijas, Rīgas pilsētas, Eiropas Savienības un Ukrainas.

Izpilddirektors norādījis, ka attiecīgais jautājums adresējams domes priekšsēdētājam.

NA/LRA frakcijas deputāti norāda, ka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ir rīkojies patvaļīgi un nedemokrātiski, uzspiežo­t savu gribu vairākumam bez diskusijām Rīgas domes koalīcijā vai frakciju padomē. Ratnieks uzsver, ka Rīgas dome nav vienas partijas rokās, tāpat domes vairākums nesimbolizē šo ideoloģiju. Rīgas dome ir visu rīdzinieku pārstāvības institūcija. Tā ir pašvaldības centrālā ēka, nevis vienas amatpersonas privātīpašums vai kafejnīca.

NA/LRA frakcija atgādina, ka Rīgas domē ir 60 deputāti, bet partijas “Progresīvie” frakcijai ir 14 deputāti, kas nav domes vairākums un nepārstāv vairākumu Rīgas iedzīvotāju.

Turklāt karoga atrašanās uz ēkas balkona sabiedrībai kļuvusi zināma tikai piektdienas vēlā vakarā, kad domes darba laiks ir beidzies, kas norāda uz slēptu un aizmugurisku rīcību, piebilst Ratnieks.

Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) uzsvēra, ka LGBTQ karoga izkāršana pie Rīgas domes ēkas ir viņa rīkojums, solidarizējoties ar Latvijas pilsoņiem, kuri rīt dosies praida gājienā, lai iestātos par cilvēktiesībām, pret vardarbību un diskrimināciju, Rīgas mēra viedokli aģentūrai LETA pauda viņa padomnieks Aleksis Zoldners.

“Rīga ir Eiropas Savienības valsts Latvijas galvaspilsēta, un, gluži tāpat kā citās Eiropas pilsētās, pie rātsnama pirms praida gājiena izkārts šis karogs. Viļņā pat nesen pilsētas dome izgaismota varavīksnes krāsās. Mums prieks būt vienotiem ar mūsu sabiedrotajiem – Eiropas Savienības valstu, ASV un Kanādas vēstniecībām Latvijā,” saka Staķis.

Līdz ar to LGBTQ karogs no Rātsnama netikšot noņemts.

Arī partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) valde pieprasa nekavējoties no Rīgas domes ēkas noņemt izkārto LGBTQ karogu, aģentūru LETA informēja partijas pārstāvji.

Partijas ieskatā, karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.

GKR valdes priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Oļegs Burovs uzsver, ka partijai ir nozīmīgas kristīgās un ģimeniskās vērtības, un, lai arī GKR cieņpilni izturas pret dažādību un tās izpausmēm sabiedrībā, partijas ieskatā nav pieņemami, ka Rīgas domē netiek respektēts visas sabiedrības viedoklis, un pašvaldība iesaistās sabiedrības uzskatu šķelšanā, nevis to vienošanā.

Partijā uzsver, ka Rīgas pašvaldībai primārā funkcija ir dažādu saimniecisko jautājumu risināšana, kas veicinātu pilsētas iedzīvotāju labklājību un pilsētvides uzlabošanu, nevis iesaistīšanās sabiedrības uzskatu šķelšanā.

GKR ieskatā, šāda rīcība ir nepārdomāta un grauj valsts un pilsētas godu un cieņu.

Jau vēstīts, ka sestdien plkst.13 norisināsies cilvēktiesību nedēļas “Riga Pride” jeb Rīgas praida nedēļas galvenais notikums – lielais gājiens “Mēs visi esam Latvija”, aģentūru LETA informēja Riga Pride 2023″ līdzpriekšsēdētājs Kaspars Zālītis.

“Riga Pride” organizētāji cer, ka gājienā pulcēsies tūkstošiem cilvēku, jo tas notiks, lai iestātos par līdztiesību, iekļaujošu sabiedrību un Civilās savienības likuma pieņemšanu, “nodrošinot visu ģimeņu tiesisko aizsardzību”.

Zālītis norādīja, ka trūkumi tiesiskajā vidē turpina “būtiski kavēt” iekļaujošas sabiedrības veidošanos. Vienlaikus aprēķināts – neiekļaujošas politikas rezultātā pērn Latvijas tautsaimniecībai nodarītie zaudējumi mērāmi kopumā no 406 000 000 eiro līdz 811 000 000 eiro. Pēc Zālīša paustā, tas ir pielīdzināms 1-2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, un aptuveni atbilst aizsardzības budžetam.