Lēmums ir pieņemts, un tur vairs neko nevar grozīt. Protams, vēl to var apstrīdēt tiesā, un tad šī lieta iegūs vēl plašāku vērienu. Bet šobrīd būtiski ir mēģināt noorientēties notikušajā un saprast abu pušu rīcības motīvus.

Nav šaubu, ka “Doždj” pārkāpa telekanālam izsniegtās licences noteikumus. Un nav īsti skaidrs, kā tas varēja notikt.

Ja var nojaust, ka saistībā ar valsts valodas skaņu celiņa nenodrošināšanu krievu žurnālisti šo likuma prasību vienkārši uzskatīja par ne pārāk, tad ēterā demonstrēt grafisko karti, kas neatbilst demokrātiskās pasaules sapratnei par Ukrainas teritorijas nedalāmību, un izteikt vēlmi atbalstīt Krievijas armijā mobilizētos kareivjus, izskatās pēc tik stulbas rīcības, ka jāsāk domāt par ļaunprātīgu sabotāžu.

Uz šādu iespēju norādīja arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņaprāt, “Doždj” komandā

varētu būt iefiltrēts drošībnieku aģents, kas apzināti radījis haosu, un uz šādiem riskiem iepriekš ir norādījis arī Valsts drošības dienests.

Bet jāņem vērā, ka “Doždj” šobrīd varētu būt diezgan sarežģīta situācija ar identitāti. Latvijā tas darbojas kā šajā valstī reģistrēts telekanāls, un uz to loģiski attiecas visi tie paši likumi un noteikumi, kas regulē ikvienu šīs zemes mediju.

Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka “Doždj” galvenā auditorija tomēr atrodas citā valstī, un šis medijs daudzus gadus ir strādājis totalitārā režīmā ar mums nesaprotamiem spēles noteikumiem. Un, iespējams, pusgads ir bijis pārāk mazs laika sprīdis, lai pilnvērtīgi iejustos jaunajā vidē.

Nē, nezināšana vai neizpratne neattaisno pārkāpumus, un es šeit negrasos kādu attaisnot. Būtiskākais ir saprast, kādēļ šāda situācija varēja izveidoties.

Telekanāla darbiniekiem nav tuvu pazīstama mums pašsaprotamā izpratne par sabiedrisko domu un tās vietu demokrātiskā sabiedrībā. Iestāšanās pret teroristiskas valsts vadītājiem un viņu īstenoto politiku vēl nenozīmē spēju objektīvi, ja gribat, atsvešināti paskatīties uz Krieviju un tās vietu pasaulē.

Tikai tagad mēs varam apjaust, kāda milzīga plaisa domāšanas un izpratnes ziņā valda starp Rietumu pasauli, kurai man gribas pieskaitīt arī Latviju, un impērijas mantinieku apdzīvoto telpu.

Iespējams, ka vismaz nelielu patiesības graudu uzknābis bijušais radio “Eho Moskvi” galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs, kurš nedēļas nogalē sacīja, ka ne viņš, ne arī “Doždj” līdz šim nebija aizdomājušies, ka Latvija būtībā Krievijas un Ukrainas karā nav, pareizāk sakot, nejūtas kā neitrāla valsts. Un es pat varu iedomāties, ka neatkarīgajiem krievu žurnālistiem grūti uzreiz apjēgt šādu neoficiālu iekšējo nostādni.

Nevar nenovērtēt to darbu, ko “Doždj” daudzu gadu garumā ir paveicis, saglabājot vismaz kaut kādu objektīvas žurnālistikas staru tumsā grimstošajā Krievijā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka kanālā strādā augstas klases profesionāļi, kuru varējumu atzinīgi vērtējuši daudzu valstu preses pārstāvji un jomas eksperti.

Bet, rūpējoties tikai par profesionalitāti, iespējams, novārtā tika atstāta empātija un politiskais jutīgums pret jauno mītnes zemi Latviju. Un latviski runājošajai valsts daļai, īpaši tiem, kas visu vienmēr vēlas mālēt melnu un baltu, varēja rasties iespaids, ka “Doždj” izteikti strādā uz vietējo krievu diasporu. Un te jāņem vērā daļas šīs diasporas uzvedība gan agrāk, gan tagad, kara laikā. Un to, ka mums nešķiet saprotama un pieņemama domāšana, kur kā āža kāja pa laikam spraucas ārā imperiālisms.

Un tā jau ir cita tēma, kuru agrāk jau esmu aizskāris un par kuru drīz vien būs jārunā arvien biežāk. Proti, mums maldīgi šķiet, ka visa ļaunuma sakne ir Vladimirs Putins un, piemēram, veiksmīgs atentāts pret diktatoru atrisinātu visas problēmas. Tā ir naiva vēlmju domāšana, kuru pa laikam kultivē Kremļa opozicionāri, arī “Doždj”.

Patiesība ir daudz sarežģītāka – tā kā Krievija nekad nav piedzīvojusi demokratizācijas procesus, impēriskā domāšana arī šīs valsts kolektīvajā apziņā ir saglabājusies faktiski 19. gadsimta līmenī. Un “Doždj” darbinieku nespēja izprast, piemēram, Latvijas iedzīvotāju instinktīvo nepatiku pret gandrīz visu krievisko tikai ilustrē skumjo faktu, ka liela daļa Krievijas iedzīvotāju nekad nav aizdomājušies, kādēļ liela daļa pasaules pret Krieviju izturas ar aizdomām un riebumu.

Tas nav tādēļ, ka kaut kādu iracionālu iemeslu dēļ pasaulei nepatīk krievi, kā to reizēm mēdz pasniegt Kremļa propagandisti.

Tas ir to šausmu un posta dēļ, ko ir piedzīvojuši un piedzīvo Maskavas (vai senāk arī Sanktpēterburgas) interešu lokā nonākušu zemju iedzīvotāji. Veselas tautas un nācijas.

Atgriežoties pie notikumiem ar “Doždj”, nākas secināt, ka notikušais ir daudzu apstākļu samērā nejēdzīga sakritība, tiesa, šādu verdiktu var attiecināt uz lielāko daļu daudz plašāka mēroga vēsturisko notikumu. Un tas arī nav notikums, kas kaut kādā mērā varētu ietekmēt kara gaitu un pat ne nopietni iespaidot Krievijas iedzīvotāju viedokli par valsts piekopto politiku.

Un arī runas par to, ka šajā situācijā galvenais ieguvējs ir Kremlis, ir nedaudz pārspīlētas. Tāpat kā pagājušajā nedēļā medijos nonākusī ziņa par kāda bijušā VDK darbinieka aiziešanu mūžībā.

Kremļa propagandisti, protams, izmantos katru izdevību, lai savērptu kārtējo “vēstījumu”, bet tie ir domāti iekšējai lietošanai, proti, patēriņam Krievijā. Vai pēc tam, kad daudzu gadu garumā esam lamāti par fašistiem un rusofobiem, mūs tiešām vēl satrauc, kādas jaunas mēslu straumes ģenerē Kremlis?

Pārfrāzējot Šekspīru – brēka ir liela, par vilnas ieguvumu pagaidām ziņu nav.

Kremļa manipulatori ķeras pie katra salmiņa, lai savai auditorijai varētu pasniegt kādu “veiksmes stāstu” par Rietumu ķezām un ķibelēm. Tikai bieži vien propagandistiem neizdodas atšķirt sarkasmu un ironiju no parasta vēstījuma, tādēļ sanāk publicēt totālas muļķības. Un tomēr Krievijā dzīvo vēl gana daudz to, kas vēl tic oficiālās Maskavas rupora paustajam, un tā būs liela problēma pēc tam, kad būs gāzts cars Vladimirs.

Var saprast žurnālistu organizāciju iebildumu pret NEPLP lēmumu, jo loģiski, ka ikvienu ierobežojumu pret profesionālajiem kolēģiem var uztvert kā brīdinājuma signālu nozarei kā tādai. Un nevar noliegt, ka zināma pretruna vērojama tajā apstāklī, ka NEPLP pārsvarā runā par normatīvo aktu pārkāpumiem, taču oficiāli licences atņemšana tiek pamatota ar apdraudējumu valsts drošībai.

Šādās reizēs konsekvencei ir jābūt nepārprotamai un kristālskaidrai.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Zināms jaunās valdības sastāvs, pabeidz rakstīt valdības deklarāciju.

Saeima neturpinās darbu ar ”Civilās savienības likumprojektu”.

Sākusies gripas epidēmija.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Ivara Āboliņa vadītā NEPLP atņem licenci TV kanālam “Doždj”.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Ukraina uzbrūk lidlaukiem Krievijā.

Vācijā aiztur valsts apvērsuma plānotājus.

Ungārija uzliek veto ES palīdzības plānam Ukrainai.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Dina Boluarte kļuvusi par pirmo sievieti Peru prezidenta amatā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.