liepajniekiem.lv
Līdz ar jaunās koalīcijas tapšanu un vienošanos, ka vairākuma savienību parlamentā turpmāk veidos “Jaunā vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība un “Progresīvie”, kļuva skaidrs, ka Saeimas priekšsēdētāja amatu nāksies pamest “Apvienotā saraksta” Edvardam Smiltēnam.
Tā nu ir sagadījies, ka valsts otro būtiskāko amatu liela daļa vēlētāju varbūt tā īsti nenovērtē un nepiešķir pārlieku lielu nozīmi tam, kurš to ieņem.
Lai nu kā, bet daudziem Smiltēns paliks atmiņā vien ar savu apbrīnojami dumjo cenšanos tikt kadrā Latvijas hokeja izlases sumināšanas sarīkojumā pie Brīvības pieminekļa šajā pavasarī, kā arī savdabīgo mēģinājumu izdabāt līdzjutējiem, steigā izsludinot “bronzas” brīvdienu.
Abi šie “sportiskie” izlēcieni jau ir paguvuši folklorizēties
un teju pēc katra kaut cik vērā ņemama sportistu panākuma kāds sociālajos tīklos ironiski pieprasa kārtējo brīvdienu.
Bet Saeimas spīkera amats tomēr ir gan iekārots, gan arī būtisks – parlamenta vadītājs parlamentārā republikā tomēr ir nākamais svarīgākais postenis aiz Valsts prezidenta. Un prezidenta prombūtnes laikā parlamenta vadītājs būtībā kļūst par valsts vadītāju.
Spīkera vēlēšanas izvērtās par īstu drāmu četros cēlienos jeb četrās vēlēšanu kārtās, un kā kompromisa variants parlamenta vadīšanai tika atrasta ZZS deputāte Daiga Mieriņa.
Bet tas, kā viņa nokļuva šajā amatā, patiesi bija drāmas ar cirka elementiem cienīgs stāsts.
Un par galveno figūru šajā stāstā kļuva bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Ingunas Sudrabas “sirsnīgais” līdzgaitnieks, tagadējais tautas priekšstāvis no ZZS Gunārs Kūtris.
Man patiešām grūti saprast, kā politikā vismaz šo to jau pieredzējušam cilvēkam var ienākt prātā dažas dienas pirms balsojuma par viņu nozīmīgā amatā sarunāt sabiedriskajā medijā tādas lietas, par kurām skaidrs, ka trauslās jaunās koalīcijas partneri tās tā vienkārši nenorīs.
“Jaunās vienotības” un “Progresīvo” politiķiem jau tāpat tuvākajā laikā nāksies vēl un vēl taisnoties par “sarkano līniju” pārkāpšanu un vienošanos kopīgā dziesmā ar ZZS.
Balsot par Saeimas spīkera kandidātu, kurš kaut ko runā par apspriešanos ar smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātu cilvēku un par kaut kādām savām vērtību sistēmām, kurās tiesas spriedumiem nav būtiskas nozīmes, būtu bijis par traku pat rūdītajiem politikas spēlmaņiem no “Jaunās vienotības”, kur nu vēl lielajā politikā maz pieredzējušajiem ideālistiem “Progresīvajiem”.
Koalīcijai steigšus nācās meklēt Kūtrim “rezervistu”.
Šoreiz izdevās, vētra palika ūdens glāzes ietvaros, bet koalīcija diez vai no tā kļuva stiprāka. Jo ZZS saikne ar Ventspils ilggadējo pārvaldnieku Aivaru Lembergu nebūt nav kļuvusi vājāka.
Lai arī “Jaunā vienotība” un “Progresīvie” centīgi sola nepieļaut jebkādu Lemberga ietekmi uz valdības darba kārtību un procesiem, nav skaidrs, kā tas iespējams tīri praktiski – koalīcijā tagad ir divi deputāti, kas ievēlēti no partijas “Latvijai un Ventspilij”.
Kūtrim par saviem izteikumiem nācās atvainoties, bet arī tas viņam Saeimas spīkera amatu nenodrošināja. Un, lai viss atkal nostātos savās vietās, Kūtris pēc izgāšanās vēlēšanās savu atvainošanos, kuru, starp citu, bija pieprasījusi premjere Siliņa, nodēvēja par kļūdu.
Uzreiz pēc ievēlēšanas izskanēja vairāki atgādinājumi arī par Mieriņas savulaik izteikto atbalstu Lembergam.
“Es ļoti ceru, ka tā ir bijusi tāda pirmsvēlēšanu retorika,” tā to komentēja Siliņa, jo nu cik tad var pieprasīt atvainoties par to, ka cilvēks pateicis to, ko domā vai arī to, ko viņam liek domāt pārstāvētais politiskais spēks.
Bet premjeres izteiktās cerības, ka politiķi mēdzot mainīt savas domas, šajā kontekstā izklausās naivi. Katrā ziņā naivāk nekā skaidrojums, ka pret Kūtri balsots tādēļ, ka bijis nepieciešams “ieklausīties sabiedrības viedoklī”.
Esmu pārliecināts, ka šīs valdības koalīcijas pastāvēšanas laikā vēl daudzas reizes mēs pieredzēsim gan atvainošanos, gan taisnošanos,
gan dažādas citas pašmāju politikā nemaz ne tik bieži sastopamas parādības.
Ja reiz Mieriņas teiktais par Lembergu kā “labu saimnieku” un ieteikums panākt ASV noteikto sankciju atcelšanu tagad tiek skaidrots kā priekšvēlēšanu kampaņas retorika, vai tas nozīmē, ka ZZS ir piemānījusi savu vēlētāju un gadu pēc Saeimas vēlēšanām partijas politika ir krasi mainījusies?
Ar katru nākamo reizi arvien neveiklāk izskatās jauno sabiedroto mēģinājumi sausā izkļūt no radušās situācijas.
Visticamāk, ka ir kaut kāda neformāla un nekur oficiāli nefiksēta vienošanās, ka ZZS iespēju robežās nekur nepieminēs Lembergu. Tā teikt, izliksies, ka tāda nemaz nav. Bet ko darīt, ja kāds negants žurnālists par katru cenu uzdod jautājumus par Vārdā Neminamo?
ZZS nevienā brīdī nav pateikuši, ka viņi norobežojas no Lemberga.
Un tas arī skaidrs, jo tādus uzmetienus nesapratīs neviena no pusēm. Ne tie, kas uzskata, ka Ventspilī visus šos gadus ir bijis labs saimnieks, ne arī tie, kuri, nepacietībā un cerībās rokas berzējot, gaida otrās instances tiesas spriedumu.
Bet šis Rīgas apgabaltiesas spriedums gaidāms jau rīt. Un tas, iespējams, var šo to pamainīt līdzšinējā retorikā.
Pirmās instances tiesa Lembergu atzina par vainīgu kukuļņemšanā, dokumentu viltošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, dienesta viltojumā, neatļautā dalībā mantiskos darījumos, kā arī nepatiesu ziņu norādīšanā deklarācijās.
Savukārt attaisnots viņš tika dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā.
Viņam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un naudas sodus.
Nav vērts zīlēt, kāds varētu būt spriedums – līdz tā pasludināšanai jāgaida pavisam maz. Bet varam pafantazēt, ko tas var mainīt.
Vēl viens notiesājošs spriedums, iespējams, varētu atraisīt rokas ZZS, lai jau skaļāk un drošāk runātu par norobežošanos no tagad jau divās tiesu instancēs par vainīgu atzīta politiķa. Un, ja tāds patiesībā ir jaunās un, atkārtošos, bezgala trauslās koalīcijas galveno veidotāju – “Jaunās vienotības” – plāns un ja tas izdosies, tad ne tikai cepures, arī hūtes būtu jānoņem šāda politstratēģijas vienādojuma sastādītāju priekšā.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju.
Nolemj piemērot elektrības sadales tarifa atlaidi.
Latvijā kavējas Krievijas pensiju izmaksa.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Par Saeimas priekšsēdētāju ievēlē Daigu Mieriņu.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Polija un Ukraina sastrīdas labības eksporta dēļ.
Ņujorkā norisinās ANO Ģenerālā asambleja.
Azerbaidžāna saasina situāciju Kalnu Karabahā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis turpina meklēt jaunus sabiedrotos.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
