Skolotāji un citi

Ar ievadu nevēlos kaut kā norādīt, kas ir pareizi un kas nav. Lai katrs pats lasa gan rindas, gan to, kas ir starp rindām. Cik dažāda dzīve un intereses var būt vienā jomā strādājošajiem divās Eiropas valstīs, starp kurām nav nemaz tik daudz – tikai viens tūkstotis kilometru.

Mūsu skolotāji cīnās par sava stāvokļa uzlabošanu, ukraiņu – par izdzīvošanu tiešā nozīmē.

Vai priekšvēlēšanu laiks ir īstais streikam, arī var diskutēt. Tāpat par to, vai akcentēt pedagogu prasības dižķibeles gaidās energoresursu un pārtikas augsto cenu dēļ, ko izraisa karadarbība un globāla vērtību sadursme – Rietumu brīvība pret Putina totalitārismu.

Grūtības šajā rudens-ziemas periodā gaida ne tikai skolotājus – gandrīz visus. Es pat teiktu, ka pedagogi nebūs lielāko cietēju kategorijā – viņu alga būs stabila un diezin vai to kāds spēs satricināt. Vairāk riskē cilvēki, kas strādā citās sfērās, privātajā sektorā, kur nenoteiktības ir vairāk. Piemēram, izdevējdarbībā nākamais gads Latvijā kādam var būt arī pēdējais.

Ar smagiem pārbaudījumiem saskarsies arī daudz citu ražojošo uzņēmumu, kas patērē energoresursus. Piemēram, būvnieki. Valsts gan atbalstu sola, taču – vai tas spēs glābt?

Pagaidām vēl nemaz neesam ekonomikas sabremzēšanos tā pa īstam izjutuši, jo daudz kas vēl griezās ar inerces spēku, ekonomikai aktivizējoties pēc pandēmijas.

Taču tagad cenu augšupeja un sankciju režīms ekonomikas zirgam pievelk iemauktus.

Salīdzinājumā ar gada pirmajiem trim mēnešiem ekonomikas spars noplaka un otrajā ceturksnī IKP samazinājās par 1 procentu. Šis pagaidām vēl nelielais kritums norāda uz to, ka augstais cenu spiediens un sankciju slogs sāk nomākt ekonomikas aktivitāti.

Līdz šim gan ekonomikas sabremzēšanos būtiski ir izjutušas vien dažas nozares. Gada otrajā pusē tādu jau būs vairāk – tā uzskata ”Swedbank” eksperti.

Latvijas ekonomikā gaidāma īslaicīga recesija – daži ceturkšņi ar negatīvu izaugsmi, un nākamais gads paies ekonomikas stagnācijas zīmē vien ar minimālu izaugsmi gadā kopumā. Taču eksperti arī mierina, ka līdz ar inflācijas norimšanu saprātīgos līmeņos Latvijas ekonomikas zirgs atkal sāks rikšot, radot 3,5 procentu lielu izaugsmi 2024. gadā.

Nelāga gāzes smaka

Aizvien vairāk balsi sāk pacelt uzņēmums ”Latvijas gāze”. Nosaukums gan nekādā veidā nenorāda uz tā piederību mūsu valstij. Tikpat labi to var nosaukt arī par Krievijas gāzi, jo lielākais akcionārs ir ”Gazprom”, kam pieder 34 procenti akciju. Skarbus vārdus uzņēmumam veltījis premjers Krišjānis Kariņš.

Visupirms nekādi nevar saprast, ”Latvijas gāzei” ir mājsaimniecībām apkures sezonai nepieciešamais daudzums gāzes vai nē. Uzņēmums norāda, ka gāzes nepietiek, bet vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators “Conexus Baltic Grid” ziņo, ka uz ”Latvijas gāzes” vārda ir vairāk gāzes, nekā nepieciešams mājsaimniecībām. Kas tās par spēlēm?

”Latvijas gāze” paziņo, ka drīzumā paredzēts atteikties no izlīdzinātā maksājuma par gāzi, proti, būs jāmaksā par reālo patēriņu mēnesī. Skaidrs, ka apkures sezonā uzņēmumam ir izdevīgāk saņemt pilno samaksu, kas vairos ienākumus, jo patērētās gāzes apjoms vasarā un ziemā var atšķirties desmitkārtīgi. Piemēram, ģimenei, kas savu māju apkurina ar gāzi, vasarā var nākties maksāt 50 eiro, bet ziemā – 500.

Bet – vai šāds solis nevar arī norādīt uz to, ka ”Latvijas gāze”, piemēram, pavasarī pasaka, ka tai Latvijas mājsaimniecību tirgus vairs nav interesants un ka gāzi vairs nepiegādās?

Vēl viens paziņojums. Līdz šim gadu gadiem mājsaimniecībām tarifs mainījies divas reizes gadā – gadu mijā un gada vidū. Nu kļuvis zināms par ”Latvijas gāzes” nodomu šoruden gāzes tarifu celt vēlreiz, jo būtiski kāpušas cenas, par kurām gāze tiek iepirkta.

Saprotams, ka neviens nevar saimnieciski izdzīvot, kaut ko iepērkot dārgāk un pēc tam pārdodot lētāk. Bet ir jautājums, kad tieši ”Latvijas gāze” un par kādu cenu, un cik daudz ir jau iepirkusi to, kas tagad plūst pa mājsaimniecību caurulēm no Inčukalna pazemes krātuves?

Jādomā, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija būs uzdevumu augstumos, ja šāds tarifu paaugstināšanas projekts tiks iesniegts.

Un visbeidzot par ”Latvijas gāzi” – tās peļņa šā gada pirmajā pusgadā bija 85 miljoni eiro, kas ir 15 reižu vairāk nekā 2021. gada pirmajos sešos mēnešos. Neslikti.

Brīvo krievu balsis

Aizvien vairāk dzirdam, ka ne gluži visi Krievijas krievi ir cērpamas aitas. Dzimteni atstājušie un pret karu noskaņotie veido zināmu emigrācijas balsi. Ir tādi, kas vairāk gatavi ieguldīt intelektuāli, ir tādi, kas var palīdzēt finansiāli, un ir organizācijas, kas gatavas Putina režīmu gāzt, izmantojot militāras metodes, starp kurām būtu arī partizānu kustība.

Aizvadītajā nedēļā Viļņā notika konference ”Brīvās Krievijas kongress”. Tajā, piemēram, Rietumos dzīvojošie Kremļa kritiķi Mihails Hodorkovskis un Garijs Kasparovs aicināja Eiropas Savienību pilnībā neaizliegt izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem, jo šāds aizliegums slēgtu ES durvis arī tiem, kuri neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Arī tāds viedoklis. Taču kareivīgāk noskaņotie krievu opozicionāri kritizē šos kungus.

Tomēr pats svarīgākais, manuprāt, būtu šiem līdzīgi domājošiem, bet tajā pašā laikā arī atšķirīgus uzskatus paudošiem spēkiem spēt apvienot pūles. Tad Putina noziedzīgo režīmu varēs izmest vēstures mēslainē ātrāk.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Skultes LNG terminālim piešķirts nacionālo interešu objekta statuss.

Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaug par 4,7% pret to pašu laiku pērn.

Netālu no Ventspils jūrā iekrīt lidmašīna ar četriem pasažieriem.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

LIZDA vadītāja Inga Vanaga turpina uzstāt uz pedagogu streiku 19. septembrī.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Ukraina gūst nelielus panākumus karalaukā valsts dienvidos.

Saspringta situācija Zaporižjes atomelektrostacijā.

Viļņā notiek konference ”Brīvās Krievijas kongress”.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs viesojas Vācijā, mazinot spriedzi valstu starpā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.