Grozījumi veikti Civillikumā un likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”.

Civillikumā precizēta esošā norma, nosakot, ka laulāšana notiek, personīgi klātesot līgavainim un līgavai.

Noteikts, ka līgavainis un līgava var pieaicināt vienu vai divus pilngadīgus lieciniekus, taču liecinieku neierašanās nebūs šķērslis laulības noslēgšanai.

Likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” noteikts, ka grozījums Civillikumā par atteikšanos no liecinieku obligātas klātbūtnes laulības noslēgšanas procesā stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

Civillikuma norma būs piemērojama gadījumos, kad iesniegums un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti būs iesniegti pēc minētā datuma.

Lībiņa-Egnere un Tieslietu ministrijas pārstāvji skaidro, ka jau ilgstoši praksē apspriests jautājums par liecinieku obligātas klātbūtnes nepieciešamību, reģistrējot laulību.

Mūsdienās prasībai pēc divu pilngadīgu liecinieku obligātas klātbūtnes vairs nav juridiskas nozīmes, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums, norādīts priekšlikumu pamatojumā.

TM pārstāvji skaidro, ka liecinieku klātbūtne ir kļuvusi formāla.

Vēsturiski lieciniekiem tika paredzēts pienākums ar savu klātbūtni un parakstu apliecināt gan laulības noslēgšanas faktu, gan to, ka laulības noritējušas godprātīgi un pēc brīvas izvēles, taču pašlaik šo pienākumu “veiksmīgi veic dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas”.