Tai skaitā Aizsardzības ministrijas vadībā ir pārņemta Ukrainas pieredze un integrēta Latvijas aizsardzības nozarē. Proti, ar Ukrainu noslēgts sadarbības līgums “Drone Deal”, norādīja premjers.

Tāpat nodrošināta veiksmīga Latvijas dalība jūlija sākumā Ankarā notikušajā NATO samitā, kas bija viena no Ārlietu ministrijas prioritātēm. Pēc Kulberga teiktā NATO dalībvalstu līderu apstiprinātajā samita deklarācijā un dokumentos iekļautas Latvijai būtiskas prioritātes drošībā un aizsardzībā. Tai skaitā panākts lēmums par to, ka Latvijā tiks veidota Kanādas militārā banka, kas strādās tieši ar Baltijas reģionu.

Samitā Kanāda arī paziņoja par to, ka tā pagarinās Kanādas spēku Latvijā klātbūtnes mandātu līdz 2031. gadam un karavīru skaitu.

Savukārt Tieslietu ministrijas vadībā noteikts skaidrs un tiesisks mehānisms bezpilota lidaparātu un citu ieroču veidu un hibrīduzbrukumu izraisīto zaudējumu kompensēšanai, minēja premjers.

Klimata un enerģētikas ministrija izvērtējusi siltumapgādes parlamentārās izmeklēšanas komisijas rekomendācijas un sākusi pilnveidot regulatīvo vidi. Tāpat pilnveidots regulējums elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstībai, paveikto uzskaitīja premjers.

Savukārt veselības nozarē pieņemta slimnīcu tīkla reforma. Tāpat pabeigta zāļu cenu samazināšanas pasākumu ieviešana, viņš norādīja.

Ārpus prioritārajiem darbiem ir īstenoti 26 pasākumi, informēja Kulbergs.

Kā vēstīts, jaunā valdība apņēmusies koncentrēties uz darbiem, ko var paveikt 14. Saeimas laikā, partneriem vienojoties par konkrētu prioritāri darāmo darbu sarakstu. Par valdības prioritātēm noteikta valsts drošība, tostarp arī drošas vēlēšanu norises nodrošināšana, cīņa pret korupciju un karteļiem, valsts budžeta stabilitāte un efektīva pārvaldība, Latvijas ekonomikas attīstība un konkurētspēja. Tāpat īpaša uzmanība tiks veltīta aktuālajiem jautājumiem veselības, labklājības, demogrāfijas un citās nozarēs.

Kulbergs iepriekš solīja ministru darbus vērtēt vismaz reizi mēnesī.