Noteikts, ka turpmāk kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini.

Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli, proti, pēc Latvijas Bankas aptaujas “Maksājumu radars” datiem, 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi veidoja vidēji 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrijā (FM) skaidrojusi, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tostarp pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Kopumā kopš 2013.gada beigām kredītiestāžu filiāļu skaits Latvijā ir sarucis par 91,5%.

Pēc Latvijas Bankas datiem, 2013.gada beigās klientu apkalpošanas vietu skaits kredītiestādēm bija 319 vietas, savukārt 2023.gada maijā – 77 vietas, no tām skaidrās naudas izmaksas nodrošināja 27 klientu apkalpošanas vietās.

Neskatoties uz to, ka kredītiestāžu bankomāti ir kļuvuši par galveno skaidrās naudas pieejamības iedzīvotājiem nodrošināšanas avotu, arī to skaits samazinās.

Pēc “The European Association for Secure Transactions” (EAST) publicētajiem datiem par situāciju 2023.gada 30.jūnijā, Latvijā uz 10 000 iedzīvotāju bija 4,9 bankomāti, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā.