Minētais likuma robs paverot iespēju politiskajiem spēkiem mākslīgi pieteikt sarakstus vairākās pašvaldībās, lai tikai iegūtu iespēju vienā sev vissvarīgākajā pašvaldībā iztērēt vairāk naudas aģitācijai.

Kā vēstīja raidījums, lai gan dažās Latvijas vietās, piemēram, Jūrmalā, tas varētu šķist neticami, mēnesi līdz pašvaldību vēlēšanām neviena partija nav sasniegusi pat pusi no tai pieejamajiem aģitācijas tēriņu limitiem.

Tas tāpēc, ka limitus KNAB rēķina pēc visām pašvaldībām, kurās startē partijas saraksti, savukārt tērēt šo naudu politiskais spēks, ja vēlas, drīkst arī tikai vienā novadā vai pilsētā.

KNAB “de facto” atzinis, ka atsevišķās pašvaldībās tas rada riskus pārmērīgai naudas varas ietekmei uz vēlēšanām.

Tos mazināt varētu, nākotnē grozot likumus, piemēram, konkrētas pilsētas vai novada vēlēšanu kampaņā reklāmai limitus nosakot proporcionāli vietējo vēlētāju skaitam. Partiju viedokļi par šādu ieceri gan būtiski atšķiras.

Priekšvēlēšanu izdevumu apmēru katrai partijai šogad aprēķina, aizpagājušā jeb 2023.gada vidējo mēnešalgu sareizinot ar koeficientu 0,0004 un piemērojot to balsstiesīgo skaitam pašvaldībā pagājušo vēlēšanu laikā. Ja partija startē vairākās pašvaldībās, kā tas lielākoties arī notiek, to visu skaita kopā.

Piemēram, partija, kas startē tikai Rīgā, šogad limitētajiem tēriņiem drīkst atvēlēt teju 260 000 eiro, bet, startējot tikai Olainē – ap 7500 eiro.

Startējot Valmieras novadā, partijas tēriņus var audzēt vēl par 25 000 eiro. Iesniedzot sarakstu Liepājā, limits palielinās par 28 000 eiro.

Turklāt šie limiti nenozīmē, ka tie tiks iztērēti konkrētajā pašvaldībā – partijas šobrīd var brīvi izvēlēties, kā limitu “apgūt”.

Piemēram, Latvijas atdzimšanas partija, kas iesniegusi viena cilvēka sarakstu Rīgā un piedalās vēlēšanās arī Siguldā, teorētiski drīkstētu iztērēt visus tai atļautos 275 000 eiro tikai Siguldā. Nepiesakot sarakstu Rīgā, tās tēriņi nevarētu pārsniegt 15 000 eiro.

Visticamāk, partijas šo likuma nepilnību ir pamanījušas, norāda raidījums. Latvijas Zaļā partija (LZP) šobrīd ir iztērējusi 43% sava limita jeb 163 000 eiro.

Lauvas tiesu no tā veido vides reklāma Jūrmalā, kur bijušā mēra Gata Trukšņa vadītā saraksta kampaņai partija plāno iztērēt 130 000 eiro, liecina KNAB aprēķini.

Salīdzinājumam – reģionālā partija “Jūrmala – mūsu mājas” visiem saviem limitētajiem izdevumiem kopā nedrīkst iztērēt vairāk par 22 500 eiro.

LZP vadītājs Edgars Tavars gan noliedz, ka partija apzināti centusies palielināt aģitācijai Jūrmalā pieejamo limitu, iesniedzot četru cilvēku sarakstu Liepājā vai tikai viena kandidāta sarakstu Valmierā. “Tā ir mūsu cilvēku izšķiršanās.

Mūsu ambīcija Valmieras valstspilsētā ir maksimums viens mandāts. Mēs novērtējam reāli situāciju,” skaidro Tavars.

KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma apstiprina, ka, lai gan likums nav pārkāpts, reģionālās partijas regulāri sūdzas par aprakstīto netaisnību.

“Varu noteikti apstiprināt, ka ienāk sūdzības vai tās var nosaukt par signāliem no tādām mazākām partijām, kuras, protams, ar esošu situāciju pirms katrām pašvaldību vēlēšanām ir neapmierinātas, jo faktiski uzskata, ka no viņu puses, no viņu perspektīvas viņi ir tādā sliktākā konkurētspējas situācijā pret lielajām politiskajām partijām, kurām ir lielāki resursi, kuras ir pieteikušas vairākos vēlēšanu apgabalos vai vairākās pašvaldībās savus deputātu kandidātu sarakstus.

Tām ir augsti limiti un arī ir finanšu resursi, lai veidotu savas kampaņas,” problēmu izklāsta Raituma.

KNAB pārstāves ieskatā, ja būtu politiskā griba, Saeima varētu pieņemt likuma grozījumus, kas būtu spēkā jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Jaunajiem ierobežojumiem gan vajadzētu jābūt tādiem, lai tos spētu izkontrolēt KNAB un saprast pašas partijas, kas seko līdzi saviem tēriņiem, atzīst Raituma.

“Ja mēs redzam, ka tāda situācija atkārtojas, tad, protams, nepieciešams pārskatīt regulējumu, kas nosaka šobrīd priekšvēlēšanu izdevumu apmēru.

Un, iespējams, tieši vides reklāma ir šis reklāmas veids, kuru var atsevišķi noregulēt kā izņēmumu, pieņemsim, nosakot, ka limits ir rēķināts uz katru pašvaldību tieši attiecībā uz vides reklāmas izvietošanu. Izņemot, pieņemsim, mobilo reklāmu. Tādā veidā, es domāju, veiksmīgi varētu izkontrolēt šo limitu,” raidījumam puda Raituma.

Tavars, kurš ir arī Saeimas “Apvienotā saraksta” frakcijas vadītājs, atbalstu šādai idejai paust nesteidz. “Ja mēs uzliekam, piemēram, pie Mārupes uz Jūrmalas šosejas vides reklāmu, LZP reklāmu, kam mēs to pieskaitām? Jūrmalai vai Mārupei-Babītei? (..)

Vai mēs esam par to, ka cilvēkiem ir izvēle? Mēs noteikti atbalstām to, ka cilvēkiem ir izvēle, lai cilvēkiem ir pēc iespējas plašāka izvēle. Un ja kāds nav rezervējis vides reklāmas Jūrmalā – nu, piedodiet, atvainojiet, man nav jāatbild par citu politisko partiju taktiku,” uzskata politiķis.

Kā ziņots, kopš priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma līdz aprīļa beigām politiskās organizācijas aģitācijas izdevumos bija deklarējušas 1,13 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja KNAB.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā visām politiskajām partijām un to apvienībām noteikts finanšu līdzekļu limits, cik tās drīkst izlietot politiskās reklāmas izvietošanai, labdarībai, sponsorēšanai, pabalstiem un dāvinājumiem. Izdevumu limiti neattiecas uz izdevumiem par reklāmas izgatavošanu vai kampaņas plānošanu.

KNAB skaidro, ka priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumos iekļaujami gan partijas kopējie, gan deputātu kandidātu individuālie izdevumi. Ja partija vai partiju apvienība kandidē visā Latvijas teritorijā, tad maksimālais priekšvēlēšanu aģitācijas apmērs, ko tā drīkst izlietot minētajiem mērķiem, ir ne vairāk kā 869 640 eiro.

Savukārt personas, kas nav saistītas ar politiskajām partijām un to apvienībām, priekšvēlēšanu aģitācijai par vai pret politiskajiem spēkiem un deputātu kandidātiem drīkst izmantot līdzekļus, kas nepārsniedz 15 minimālās mēnešalgas, proti, 11 100 eiro.

Šīm personām aģitācijas ierobežojumi attiecas uz reklāmas izvietošanu, labdarību, sponsorēšanu, pabalstiem, dāvinājumiem, kā arī pasta pakalpojumiem.

KNAB atgādina, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā reklāmas pakalpojumu sniedzējiem un aģitācijas veicējiem ir obligāts pienākums par visiem noslēgtajiem reklāmas līgumiem informēt KNAB. Informācija par katrām noslēgtajām līgumsaistībām jāiesniedz KNAB triju dienu laikā pēc to noslēgšanas.