Lai mazinātu administratīvo slogu un uzlabotu terapijas pieejamību, paredzēts, ka pretepilepsijas zāles “Sultiamum”, “Clobazamum”, “Ethosuximidum”, “Vigabatrinum”, “Perampanelum” un “Stiripentolum” tiks iekļautas Kompensējamo zāļu sarakstā bērniem ar epilepsiju un izplatītas caur vispārējā tipa aptiekām.

NVD aicina zāļu ražotājus vai to pilnvarotos pārstāvjus līdz 1. aprīlim iesniegt nepieciešamos dokumentus minēto zāļu iekļaušanai Kompensējamo zāļu sarakstā.

Zāļu valsts aģentūras atzinums par izmaksu efektivitāti šajā gadījumā nav nepieciešams.

Latvijā epilepsijas pacientu skaits tiek lēsts no 11 000 līdz 13 000 cilvēku, veidojot 0,6% līdz 0,7% no kopējā iedzīvotāju skaita, bet šo slimību sabiedrībā joprojām pavada stigmatizācija un aizspriedumi, uzsvēruši Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) mediķi.

Slimnīcas mediķu vērtējumā, sabiedrībā ir maz zināšanu par šo slimību, kas apgrūtina pacientu pilnvērtīgu iekļaušanos.

Epilepsija ir viena no izplatītākajām hroniskajām neiroloģiskajām saslimšanām pasaulē. Tā var būt gan iedzimta, gan iegūta – pēc pārciestas galvas traumas, iekaisuma, audzēja vai insulta.

Aptuveni 30% gadījumu slimības cēloni precīzi noteikt nav iespējams, skaidro PSKUS.

Epilepsija izpaužas ar epileptiskām lēkmēm – īslaicīgām, cilvēka gribai nepakļautām izmaiņām uzvedībā vai apziņā, kas parasti ilgst no vienas līdz divām minūtes un pēc kurām var sekot apjukums vai nogurums.

Lēkmes var būt dažādas – no redzamiem kustību fenomeniem līdz īslaicīgai “atslēgšanās” sajūtai, kad cilvēks sastingst vai nereāģē uz apkārt notiekošo.

Speciālisti uzsver, ka epilepsija nav “tikai lēkmes”. Tas ir komplekss neiroloģisks traucējums, kas ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti dažādos līmeņos.