Vienlaikus Ķerus iesaka turpināt barot putnus tā, kā tas darīts līdz šim, un uzsver, ka, tiklīdz barošana sākta, tā jāturpina katru dienu līdz pavasarim, lai putni lieki netērētu enerģiju, lidojot uz barotavu.

Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns stāsta, ka barotavā var likt graudu maisījumus un iekārt neapstrādātu speķi.

Savukārt svaigi augļi un dārzeņi nav ieteicami, jo tie ātri sasalst.

Viņš arī uzsver, ka vēlams, lai barotavai būtu jumts, lai tā neaizsnieg, kā arī būtu regulāri jāuzkopj nobirusī barība, lai izvairītos no grauzējiem.

Lai saskatītu lielāku putnu daudzveidību pie barotavām, Lielkalns iesaka tās novietot tālāk no mājas logiem.

Ķerus piemin, ka daba ir pielāgojusies skarbajiem apstākļiem, sniedzot putniem ar lielu dabisko mirstību lielus dējumus un daudz mazuļu. Piemēram, lielajai zīlītei gadā var būt divi perējumi, kopā vidēji 18 olu.

Viņš stāsta, ka tām ir tieši ligzdošanas konkurenti – melnie mušķērāji, kas ziemo Āfrikā.

“Zīlītes ir gatavas riskēt ar lielu mirstību ziemā, lai pirmās būtu ligzdošanas vietās un varētu cerēt uz labākām vairošanās sekmēm,” pauž ornitologs.

Lielkalns brīdina, ka savvaļas ūdensputnu barošana nav nepieciešama un var ietekmēt viņu dabīgo migrāciju.

Piebarošana var likt viņiem palikt Latvijā tad, kad laikapstākļi nav tam piemēroti. Ja ūdensputni vairs nevar atrast barību paši, tie migrē uz dienvidiem, skaidro Lielkalns.