Pašlaik publiski finansētas latviešu valodas mācības pieaugušajiem organizē vairākas valsts institūcijas, izmantojot atšķirīgas programmas un finansējuma avotus.

Tas rada nevienlīdzīgas prasības mācību īstenotājiem, apgrūtina datu uzskaiti un kvalitātes kontroli, kā arī apgrūtina iedzīvotājiem orientēšanos pieejamajā piedāvājumā.

Ziņojumā norādīts, ka šogad publiski finansētas latviešu valodas mācības plānots nodrošināt vairāk nekā 7100 pieaugušajiem, bet Nodarbinātības valsts aģentūras programmās valodu apgūs vēl teju 2630 pieaugušo.

Vienlaikus Latvijas augstskolās studē vairāk nekā 12 000 ārvalstu studentu, kuri arī ir viena no potenciālajām latviešu valodas apguvēju grupām.

Latviešu valodas kursus pieaugušajiem organizē arī pašvaldības.

Pērn tos nodrošināja septiņas pašvaldības.

Kursos var piedalīties pilsoņi, nepilsoņi, ārvalstnieki ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju un Ukrainas civiliedzīvotāji, apgūstot latviešu valodu no A1 līdz B2 līmenim.

Jaunā sistēma paredz saglabāt šo iespēju, vienlaikus ieviešot vienotas prasības un centralizētu uzskaiti.

Jaunā sistēma būs paredzēta pieaugušajiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu un kuri likumīgi uzturas Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot jauniebraucējiem.

Tā aptvers arī diasporas pārstāvjus un viņu ģimenes locekļus, kuri gatavojas atgriezties Latvijā, kā arī ārvalstu studentus un citus speciālistus, lai veicinātu viņu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū.

Plānots, ka jaunā sistēma nodrošinās vienotu pieteikšanos latviešu valodas kursiem, centralizētu datu uzskaiti un vienotas prasības mācību saturam, pedagogiem un kvalitātes uzraudzībai.

Paredzēts izveidot valodas apguves modeli pieaugušo prasmju pārvaldības platformā “Stars”, kas būs saistīts ar citām valsts informācijas sistēmām.

Saskaņā ar ieceri pāreja uz jauno sistēmu notiks pakāpeniski.

Pirmajā posmā līdz 2027. gadam plānots sagatavot nepieciešamos normatīvos aktus un noteikt vienotas prasības mācību īstenotājiem.

Otrajā posmā līdz 2028. gadam paredzēta “Stars” moduļa izstrāde un pilotprojekti, savukārt no 2029. gada visas publiski finansētās latviešu valodas mācības pieaugušajiem iecerēts organizēt vienotajā sistēmā.

IZM paredz, ka pēc pārejas perioda tā būs galvenā atbildīgā par valsts valodas apguvi pieaugušajiem, bet Latviešu valodas aģentūra organizēs mācību procesu.

Jaunajā sistēmā būs pieejama arī vienota informācija par kursiem, valodas prasmes pašnovērtējuma testi un centralizēta mācību rezultātu uzskaite.

Plāna īstenošanai daļu finansējuma vēl vērtēs nākamo gadu valsts budžeta sagatavošanas laikā.

Papildu finansējums būs nepieciešams izglītības procesa kontrolei, metodiskā atbalsta nodrošināšanai un latviešu valodas mācību organizēšanai.

Par līdzekļu piešķiršanu lems, gatavojot 2027. gada valsts budžetu.

Kopumā latviešu valodas mācību nodrošināšanai paredzēts lūgt vairāk nekā 2,5 miljonus eiro gadā no 2028. līdz 2030. gadam, bet no 2030. gada plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības fondu finansējumu gandrīz 9,6 miljonu eiro apmērā.

Vienotas sistēmas izveides mērķis ir stiprināt valsts valodas lietojumu, veicināt pieaugušo iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, kā arī nodrošināt efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu.

IZM norāda, ka ārvalstu pilsoņu skaits Latvijā turpina pieaugt.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gada beigās Latvijā dzīvoja vairāk nekā 63 000 ārvalstnieku, un aptuveni 85% no tiem, kas kārto valsts valodas prasmes pārbaudi, ir ārvalstu pilsoņi.

Tas, pēc ministrijas vērtējuma, apliecina pieaugošu pieprasījumu pēc latviešu valodas apguves kursiem.

Valdības sēdē labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) pauda konceptuālu atbalstu vienotas valsts valodas apguves sistēmas izveidei, tomēr iebilda pret izmaiņām protokollēmuma projektā, kas veiktas pēc dokumenta saskaņošanas.

Viņš norādīja, ka projektam pievienots iepriekš tajā nebijis devītais punkts.

Tas paredz Labklājības ministrijai (LM) sadarbībā ar IZM līdz 2026. gada beigām sagatavot grozījumus, lai no 2028. gada 1. janvāra Latviešu valodas aģentūra īstenotu latviešu valodas mācības Eiropas Savienības fondu pasākumā bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām.

Uzulnieks uzsvēra, ka iepriekš gan ir panākta vienošanās ļaut NVA pabeigt pašreizējo projektu, kur tā šīs mācības īsteno, līdz 2029. gadam.

Pretējā gadījumā pastāvot risks zaudēt vienu miljonu eiro struktūrfondu finansējumu.

Ministrs norādīja, ka Cilvēkkapitāla attīstības padome, Ekonomikas ministrija un darba devēji vienmēr atbalstījuši, ka NVA ir jābūt vadošajai darba tirgus institūcijai.

NVA desmit gados apkalpojusi vismaz pusmiljonu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, bet Valsts izglītības attīstības aģentūras pārziņā esošās platformas “Stars” darbības apjoms esot salīdzinoši neliels.

Turklāt platforma dublējot NVA funkcijas un tās darbībai tiekot novirzīti arī NVA finanšu līdzekļi, sacīja Uzulnieks.

Uzulnieks atgādināja, ka LM iepriekš piedāvājusi IZM “Stars” veidot kā vienotu platformu.

LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis martā norādīja, ka LM kopumā atbalsta koordinētākas pieejas veidošanu valsts valodas apguvei pieaugušajiem, bet aicina IZM, attīstot jaunu risinājumu, rūpīgi vērtēt iespējas izmantot jau esošo infrastruktūru un resursus.

LM iepriekš arī informējusi IZM, ka valsts valodas mācības NVA klientiem nav skatāmas atrauti no individuālā darba meklēšanas plāna, kas katram cilvēkam tiek sastādīts un pakārtots turpmākajiem pasākumiem integrācijai darba tirgū ar NVA atbalstu.