Eiropā kopumā apodziņu populācija ir stabila, un daudzās valstīs apodziņu skaits palielinās, taču LOB īstenotais plēsīgo putnu monitorings Latvijā rāda šīs sugas lejupslīdi.

Pēdējos 20 gados apodziņu skaits Latvijā sarucis par 45%, un tāpēc šī suga klasificēta kā nacionālā līmenī apdraudēta un iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.

LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus stāsta, ka apodziņš ir nonācis neapskaužamā situācijā – ilgtermiņā to, kā daudzas ziemeļu sugas, varētu apdraudēt klimata pārmaiņas, taču šobrīd galvenais drauds tā populācijai ir dzīvotņu zudums un degradācija, piemēram, vecu mežu izciršana, kas, viņaprāt, reizēm tiek nepamatoti attaisnota ar centieniem klimata pārmaiņas mazināt.

Apodziņš, kura ķermeņa garums ir 16 līdz 17 centimetri un spārnu izpletums ap 35 centimetriem, apdzīvo jauktus un skujkoku mežus.

Nozīmīgākā koku suga tam ir egle, kas veido ēnainas mežaudzes ar piemērotām slēptuvēm un nodrošina barošanās iespējas.

Savukārt apodziņa ligzdas Latvijā visbiežāk atrastas apšu dobumos. Apodziņam piemērotākie ir veci vienlaidus meži.

Turklāt šī suga ir jutīga pret traucējumu ligzdošanas laikā, skaidro biedrībā.

Apodziņu aizsardzībai Latvijā ir aļauts veidot mikroliegumus, taču lielākā daļa apodziņu dzīvotņu šobrīd nav pienācīgi aizsargāta, uzsver LOB.

Biedrībā arī uzskata, ka maksimālā pieļaujamā mikrolieguma platība – desmit hektāru – nav pietiekama, lai nodrošinātu pat viena apodziņu pāra ligzdošanas teritorijas aizsardzību.

Tomēr pat šādi – nelieli – mikroliegumi ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu vecu mežu pieejamību.

Ņemot vērā apodziņa prasības pēc dzīvotnes un vājo dzīvotņu aizsardzību, būtiskākais drauds tam ir pašreizējā mežsaimniecības prakse – vecu mežu izciršana, mežu sadrumstalošana ar kailcirtēm, mežizstrādes veikšana ligzdošanas laikā, kas ne tikai rada traucējumus, bet arī iznīcina putnu ligzdas, akcentē LOB.

Tāpēc 2026. gadā biedrība uzmanību vērš uz apodziņa un citu ar veciem mežiem saistītu sugu aizsardzību – gan iestājoties par to, lai meža apsaimniekošanas likumi un noteikumi būtu dabai labvēlīgi, gan rosinot konkrētu – dabai īpaši svarīgu – mežu aizsardzību.

Apodziņš ir nometnieks, tomēr ārpus ligzdošanas sezonas tas var klejot ārpus savas teritorijas un reizēm pat ārpus meža.

Tā kā iecienīts apodziņa medījums ir mazi putni, retumis var paveikties šo pūcīti novērot arī pie putnu barotavas.

Ja izdodas apodziņu novērot dabā, LOB aicina reģistrēt šo putna novērojumu portālā “Dabasdati.lv”.

Drīzumā biedrība izziņos tematisku 2026. gada putna zīmējumu konkursu.

Gada putna akcija, ko 1996. gadā Latvijā aizsāka LOB, norisinās jau 31. reizi.