SM norāda, ka no šī gada sākuma elektroskrejriteņu reģistrācija ir obligāta, un ceļu satiksmē atļauts piedalīties tikai ar reģistrētiem elektroskrejriteņiem, tomēr patlaban Ceļu satiksmes likumā nav noteikta administratīvā atbildība par dalību ceļu satiksmē ar nereģistrētu elektroskrejriteni.

Ministrijas apkopotie dati liecina, ka pērn notikuši ap 700 ceļu satiksmes negadījumu, kuros bija iesaistīti elektroskrejriteņi.

Tādējādi administratīvā soda ieviešana preventīvi novērstu pārkāpuma iespējamību un ceļu satiksmes negadījumus, kuru cēlonis ir elektroskrejriteņa elektromotora konstrukcijas neatbilstība normatīvo aktu prasībām.

Piemērojamais naudas soda apmērs no 30 līdz 70 eiro likumprojektā ir noteikts divreiz mazākā apmērā nekā par cita nereģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, atzīmē ministrijā.

Salīdzinājumā ar citiem transportlīdzekļiem elektroskrejriteņa konstrukcijā paredzētais elektromotora maksimālais ātrums ir ievērojami mazāks, tādēļ potenciālajam satiksmes negadījumam ar nereģistrētu elektroskrejriteni ir mazāk smagas sekas.

Tāpat piemērojamais naudas soda apmērs ir ievērojami mazāks par naudas soda apmēru, kas piemērojams par elektroskrejriteņu tehniskā stāvokļa un aprīkojuma nosacījumu pārkāpšanu, kā arī sankcijas apmērs ir atbilstošs izdarītā administratīvā pārkāpuma bīstamības pakāpei.

Jau ziņots, ka no šā gada 1.janvāra stājas spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas nosaka, ka elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija ir obligāta, un pie to konstrukcijas jābūt pielīmētai valsts reģistrācijas uzlīmei.

Esošie transportlīdzekļi bija jāreģistrē līdz 2024.gada 31.martam, bet no 1.aprīļa ar nereģistrētiem šiem transporta līdzekļiem ir aizliegts piedalīties ceļu satiksmē.