Pašlaik Krīzes vadības centra algoritmā paredzēta iespēja pašvaldībām organizēt dežūrgrupas, tomēr tam vēl nepieciešams tiesiskais regulējums, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā trešdien norādīja LPS pārstāve Ināra Dundure.

Pēc viņas teiktā, pašreizējais modelis vairāk kalpo kā rīcības plāns vai iespējamais scenārijs, taču praksē nepieciešami skaidri noteikumi, lai pašvaldības nepārkāptu Darba likuma prasības un vienlaikus spētu nodrošināt bērnu pieskatīšanu kritisko nozaru darbiniekiem.

Dundure norādīja, ka šis jautājums ir īpaši aktuāls pirmsskolās, taču attiecas arī uz no 1. līdz 3. klasēm.

Vienlaikus pašvaldību pārstāvji atzina, ka situāciju daļēji atvieglo tas, ka pamatizglītības posmā mācību gads drīzumā noslēdzas.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības departamenta vadītājs Rūdolfs Kalvāns piekrita, ka nepieciešams skaidrs tiesiskais regulējums jautājumā par pirmsskolu dežūrgrupu un sākumskolas darbību krīzes situācijās.

Pašlaik tiek apsvērti vairāki iespējamie risinājumi, viņš norādīja.

Kopā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) apspriesta iespēja veikt izmaiņas divos likumos – “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” vai Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”.

Pēc Kalvāna paustā, pirmsskolu dežūrgrupu organizēšanu varētu uzticēt civilās aizsardzības komisijām.

Vienlaikus viņš atzina, ka padziļināts juridiskais izvērtējums nav veikts, jo tas neesot IZM tiešās kompetences jautājums.

Kā vēl viens iespējamais risinājums izskanēja ideja likumā noteikt īpašu statusu šādām dežūrgrupām.

Pēdējo nedēļu drošības apdraudējumi Latgales reģionā aktualizējuši jautājumu par izglītības nozares gatavību krīzes situācijām, tai skaitā par izglītības iestāžu atšķirīgo gatavību.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vērsusi uzmanību, ka ne visur ir skaidrs, kuri pirmsskolu darbinieki krīzes situācijās turpina darbu un kā tiek organizēta bērnu drošība.