Pret šādu risinājumu centra darbības finansēšanai iebildusi Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).

Centra izveidi plānots sākt 1. oktobrī, un šogad tam nepieciešamos 104 744 eiro pārdalīs no budžeta programmas “Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi” uz Veselības ministrijas (VM) budžetu.

Šajā programmā vardarbībā cietušo atbalstam un drošības pasākumu īstenošanai 2026. gada budžetā paredzēti 1,8 miljoni eiro.

No prasītā finansējuma 43 484 eiro paredzēti seksuālā vardarbībā cietušo personu atbalstam 2026. gadā, bet 61 260 eiro – centra aprīkojumam un speciālistu apmācībai.

Plānots iegādāties ginekoloģisko krēslu, portatīvo sonogrāfu, kušeti, bezēnu lampu izmeklēšanai, instrumentu galdiņu, ārsta krēslu, datoru, ledusskapi, planšeti fotografēšanai un mēbeles.

Centra darbības turpināšanai 2027. gadā un turpmāk ik gadu nepieciešami 173 934 eiro.

Šo finansējumu VM paredzējusi nodrošināt apakšprogrammā “Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”, samazinot izdevumus saistībā ar prognozēto finanšu līdzekļu atlikumu dzemdību palīdzības nodrošināšanā un attiecīgi palielinot izdevumus centra darbības turpināšanai.

Atbalsta centru plānots izveidot Austrumu slimnīcā pie Uzņemšanas nodaļas.

VM skaidro, ka šāda vieta izvēlēta, ņemot vērā Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra laboratorijas izvietojumu RAKUS teritorijā un sociālo darbinieku pieejamību.

Paredzēts, ka vardarbībā cietušās personas tiktu nošķirtas no pārējo pacientu plūsmas, bet esošās telpas pielāgotas centra vajadzībām bez papildu līdzekļiem telpu pārbūvei.

Centra darbības sākuma posmā palīdzību plānots sniegt personām no 16 gadu vecuma, sākotnēji sievietēm.

Atbalsta centrā paredzēts vienuviet un jebkurā diennakts laikā nodrošināt medicīnisko, psiholoģisko un tiesu medicīnas palīdzību.

Plānots, ka liecība par vardarbības faktu no cietušās personas puses tiktu sniegta un dokumentēta vienu reizi, lai to tālāk varētu izmantot visos palīdzības posmos.

Slimnīcu biedrība ar atklātu vēstuli vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas, Ministru prezidenta un tiesībsardzes, uzsverot, ka biedrība pilnībā atbalsta centra izveidi un neapšauba tā nepieciešamību, tomēr iebilst pret finansēšanas modeli.

LSB norāda, ka attiecīgās VM budžeta apakšprogrammas iekšējās tāmes un pozīcijas nav publiski pieejamas, tādēļ sabiedrībai un lēmumpieņēmējiem neesot iespējas pārliecināties, uz kādu pakalpojumu vai pozīciju rēķina identificēts finansējums.

LSB norāda, ka no 2027. gada centra pastāvīgā darbība 173 934 eiro gadā apmērā tiks nodrošināta, samazinot stacionārās veselības aprūpes finansējumu, nevis piešķirot jaunus valsts budžeta līdzekļus.

LSB valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš norāda, ka stacionārā veselības aprūpe Latvijā jau pašlaik ir nepietiekami finansēta.

Pēc viņa paustā, Nacionālais veselības dienests apliecina, ka ar diagnozēm saistīto grupu pakalpojumu apmaksai trūkst gandrīz 15 miljoni eiro, lai sasniegtu pilnvērtīgu finansējuma līmeni.

“Šādā situācijā runāt par “brīvu atlikumu”, no kura var finansēt jaunas iniciatīvas, ir maldinoši,” uzsver Bērziņš.

LSB vērš uzmanību arī uz to, ka pakalpojums pirmajā posmā būs pieejams vienā iestādē Rīgā, radot papildu pieejamības atšķirības iedzīvotājiem no Latgales, Kurzemes, Zemgales un Vidzemes.

Biedrība aicina valsts institūcijas nodrošināt centra pastāvīgo finansējumu no jauna, atsevišķa budžeta avota un turpmāk jaunas valsts prioritātes veselības aprūpē saistīt ar jaunu finansējumu, nevis ar jau nepietiekami finansētu jomu pārdali.

Līdzīgu iebildumu sniegusi arī LVSADA, neatbalstot risinājumu, kas paredz centra darbības finansēšanu 2027. gadā un turpmāk nodrošināt uz apakšprogrammas “Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” samazinājuma rēķina, veicot optimizāciju dzemdību palīdzības nodrošināšanā.

Arodbiedrības ieskatā, projektā nav aprakstīts, kā finansējuma novirze ietekmētu darba ņēmējus.

Arodbiedrība aicina VM pirms projekta tālākas virzības sniegt sociālajiem partneriem papildu informāciju un detalizētus aprēķinus par to, kuras dzemdību palīdzības nodrošināšanai paredzētās pozīcijas un tarifi tiks samazināti, kā arī skaidrot, kā plānotā budžeta pārdale un pakalpojumu apjoma samazinājums ietekmēs iesaistīto ārstniecības personu nodarbinātību, slodzes un ienākumus.

Patlaban seksuālā vardarbībā cietušās personas var vērsties Valsts policijā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā vai slimnīcu uzņemšanas nodaļās.

Tomēr palīdzība ir strukturēta posmos un fragmentēta, tādēļ cietušajai personai par vardarbības faktu var nākties liecināt vairākkārt, radot papildu traumatiskas sekas, norāda VM.

Ministrija arī skaidrojusi, ka, lai gan medicīniskā palīdzība seksuālā vardarbībā cietušām personām tiek nodrošināta veselības aprūpes sistēmā, tā neparedz vairākus izmeklējumus un medikamentus, kas atbilstu starptautiskiem algoritmiem un būtu jānodrošina seksuāla rakstura vardarbības vai izvarošanas gadījumos.

Kā piemēri minēta seksuāli transmisīvo slimību diagnostika, HIV pēcekspozīcijas profilakse, kontroles vizīšu laikā veicamie izmeklējumi, avārijas kontracepcija un B hepatīta vakcīna.

Pēc VM aplēsēm, katru gadu specializētajā centrā palīdzību varētu saņemt ap 200 personu, bet 2026. gadā, ņemot vērā plānoto darbības sākšanu no ceturtā ceturkšņa, pakalpojumu varētu nodrošināt 50 personām.

Viena pacienta aprūpes epizodes izmaksas aplēstas 869,67 eiro.