Lai arī atsevišķas organizācijas esot paudušas, ka Latvijā preces paliek lētākas, “tomēr pensionāri, ejot uz veikalu, neko lētāku neredz”, par labu indeksācijai argumentēja Barča.

Runājot par priekšlikumiem 2025.gada budžetam, Barča norādīja, ka viens darbs jau ir uzsākts, un tas attiecas uz piemaksu piešķiršanu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Šogad tās plāno piešķirt cilvēkiem, kas devās pensijā 2012., 2013. un 2014.gadā.

2025.gadā piemaksas plānots piešķirt cilvēkiem, kuri devās pensijā 2015., 2016. un 2017.gadā, 2026.gadā – cilvēkiem, kuri devās pensijā 2018., 2019. un 2020.gadā, 2027.gadā – cilvēkiem, kuri devās pensijā 2021., 2022. un 2023.gadā, 2028.gadā – cilvēkiem, kuri devās pensijā 2024., 2025. un 2026.gadā, 2029.gadā – cilvēkiem, kuri devās pensijā 2027., 2028. un 2029.gadā.

Federācija rosina 2025.gada budžetā iekļaut arī bāzes pensijas. Tā rosina bāzes pensiju noteikt personām, kurām darba stāžs ir no 1996.gada līdz brīdim, kas tās beigušas darbu, tostarp arī pensijas vecuma iestāšanās brīdim, ja persona, esot pensionārs, turpina strādāt un maksāt valstij nodokļus.

Barča informēja, ka 2025.gada kontekstā tiks runāts arī par veselības aprūpes jautājumiem, jo patlaban no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām 1% tiek novirzīts veselības aprūpei.

Pirms vairākiem gadiem tie bijuši 82 miljoni eiro, taču šobrīd summa jau sasniedz 150 miljonus eiro, uzsvēra Barča, piebilstot, ka Finanšu ministrija šajā sakarā organizē darba grupu.

Kā informēja Mieriņas palīdze Paula Salmiņa, tikšanās laikā piedalījies arī Saeimas sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) un labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Tikšanās laikā tika parakstīts sadarbības līgums starp Labklājības ministriju un LPF, kas stiprinās abu pušu turpmāko sadarbību.

Tāpat tika pārrunātas aktualitātes pensiju indeksāciju jomā, kā arī nepieciešamība domāt par progresīvu pensiju modeli, ieviešot bāzes pensiju.

Vienlaikus visi tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka ir nepieciešams mazināt ēnu ekonomiku, kas ietekmē arī pensiju apjomu, tāpēc jau savlaicīgi jāuzsāk darbs ar nākamajām paaudzēm.

Saeimas priekšsēdētāja tikšanās dalībniekus informēja arī par plānoto Senioru dienu Saeimā šī gada rudenī, kuras mērķis būšot veicināt dialogu starp senioriem un lēmējvaru.

Tika pārrunāti iespējamie tikšanās formāti un tēmas diskusijām – digitālā pratība, veselīgi nodzīvoti dzīves gadi, medicīnas pakalpojumu pieejamība, vientulības mazināšana un citi.

Mieriņa uzsvēra šādu tikšanos nozīmi un to, cik būtiski ir savstarpēji apspriest senioriem aktuālus un svarīgus jautājumus, kas ietekmē senioru ikdienu un labklājību.

“Šādas tikšanās ir nozīmīgas ne tikai tāpēc, lai pārrunātu aktualitātes un identificētu jautājumus, kam nepieciešama īpaša uzmanība, bet arī tāpēc, lai iezīmētu kopējus mērķus Latvijas senioru labklājības veicināšanai,” norādīja Mieriņa.

Puses vienojās par turpmāku sadarbību – tikšanos reizi ceturksnī, lai pārrunātu paveikto un nospraustu mērķus nākamajam periodam.

Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka potenciāli būtu nepieciešams apsvērt domu par atsevišķas konferences rīkošanu Latvijas senioriem būtisko jautājumu aktualizēšanai.