2023. gadā trešais izplatītākais krāpšanas veids, uzreiz pēc krāpnieciskiem telefonzvaniem un investīciju krāpšanām, bijusi smikšķerēšana jeb krāpniecisku īsziņu sūtīšana.

Arī šogad viltus īsziņu sūtītāji ir aktīvi un novērots jauns krāpšanu vilnis, proti, noziedznieki sūta īsziņas Valsts ieņēmumu dienesta vārdā.

Valsts policija šogad saņēmusi informāciju no iedzīvotājiem, kuriem noziedznieki nosūtījuši īsziņas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vārdā par to, ka esot sagatavots nodokļu pārmaksas dokuments par pērno gadu.

Šai īsziņai tiek pievienota krāpnieciska saite, kas nesakrīt ar Valsts ieņēmumu dienesta oficiālo vietņu adresēm.

Noziedznieki vēlas, lai īsziņas saņēmējs krāpnieciskajā interneta vietnē ievada savus bankas kontu datus, tādējādi nododot tos krāpnieku rīcībā.

Kā sūtītāja vārds tiešām uzrādās “VID”, taču jāatceras, ka krāpnieki ar numuru viltošanas tehnoloģijām pavisam vienkārši spēj atdarināt praktiski jebkuru uzņēmumu un valsts iestāžu nosaukumus un tālruņa numurus, akcentē likumsargi.

Vēl joprojām aktuāli arī citi īsziņu krāpšanu veidi, tostarp kopš 2023. gada otrās puses reģistrēti gadījumi, kad īsziņas sūtītājs uzdodas par sūtītāja bērnu, informējot par it kā salūzušu telefonu, un vēlāk saziņas laikā lietotnē “Whattsapp” prasa pārskaitīt naudu.

Citkārt īsziņas sūtītājs, kas uzdodas par bērnu, raksta, ka esot cietis ceļu satiksmes negadījumā, lūdzot viņam steidzami pārskaitīt naudu.

Vēl joprojām ir populāras krāpšanas piegādes dienestu vārdā, krāpnieki izmanto ne vien “Omniva” un “DPD” viltus mājaslapas, bet arī “DHL”, “UPS”, “Latvijas pasta”.

Noziedznieki nepārtraukti izdomā arvien jaunas metodes kā apkrāpt iedzīvotājus. Sākot no 2023. gada pavasara iedzīvotāji masveidā sāka saņemt īsziņas par administratīvā soda apmaksu.

Tāpat fiksētas viltus īsziņas par pozitīvu HIV testu e-veselība vārdā un SMS ar uzaicinājumu ierasties tiesas sēdē, norāda Valsts policija.

Lai arī “leģendu” ir daudz, noziedznieku mērķis ir viens un metodes ir līdzīgas. Atverot ļaundabīgo saiti, tiek atvērta interneta vietne, kas oficiāli atveido kādu oficiālo vietni, kā “Latvija.lv” vai citu.

Personai tiek piedāvāta iespēja autorizēties, pēc kā apstiprināt pieeju ar “SMART-ID” piekļuves kodiem, tādējādi nauda tiek pārskaitīta uz “naudas mūļa” kontu.

Valsts policija aicina iedzīvotājus kritiski izvērtēt jebkuru saņemto informāciju – vienmēr pārbaudīt, vai atsūtītā saite vienmēr pilnībā sakrīt ar iestādes vai uzņēmuma oriģinālo vietnes adresi.

Šaubu gadījumā ieteicams sazināties ar konkrēto iestādi vai uzņēmumu, izmantojot oficiālajā mājaslapā norādīto tālruņa numuru.

Stingri aizliegts ievadīt savus bankas kontu datus apšaubāmās interneta vietnēs un jebkādā citā veidā nodot tos trešo personu rīcībā.

Turklāt Valsts ieņēmumu dienests jau iepriekš brīdinājis iedzīvotājus, ka iedzīvotājiem nesūta īsziņas, bet visa informācija ir apskatāma Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS).

Tāpat iedzīvotāji aicināti gados vecākiem radiniekiem, kaimiņiem un draugiem aizvien atgādināt par aktuālajiem krāpšanas veidiem.

Gadījumā, ja izkrāpta nauda, par to pēc iespējas ātrāk jāpaziņo savai bankai un pēc tam jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī.