Latvijas skolēni uzrādījuši statistiski nozīmīgi zemāku atbalstu imigrācijas jautājumiem nekā starptautiski. Piemēram, viņi ir skeptiski pret imigrantu bērnu iespējām saņemt tādu izglītību, kā citiem šīs valsts iedzīvotāju bērniem – apgalvojumam piekrituši 88% Latvijas skolēnu, kamēr atbalsts Igaunijā un Lietuvā pārsniedz 90%.

Tāpat skolēni ir skeptiskāk noskaņoti jautājumā par imigrantu tiesībām valstī, kā arī pauduši procentuāli viszemāko atbalstu imigrantiem savu tradīciju un dzīvesveida saglabāšanai.

Salīdzinot ar 2016.gada pētījuma rezultātiem, Latvijas skolēnu attieksme pret etniskajām vai rases grupām nav statistiski nozīmīgi mainījusies – 2022.gadā atbalstu etnisko grupu tiesībām pauduši 48% Latvijas skolēnu.

21% Latvijas skolēns piekrīt vai pilnībā piekrīt, ka sievietēm nevajadzētu iesaistīties politikā, bet 30% skolēnu uzskata, ka politiskā līdera lomai piemērotāks ir vīrietis nevis sieviete.

Tikmēr starp visām pētījuma dalībvalstīm šādam apgalvojumam piekrituši 26% skolēni.

29% Latvijas skolēnu uzskata, ka apstākļos, kad nav daudz brīvu darba vietu, vīrietim ir lielākas tiesības uz darbu nekā sievietei.

Apgalvojumam galvenokārt piekrituši zēni un skolēni ar zemu zināšanu līmeni pilsoniskajā izglītībā.

Kopumā Latvijas skolēnu izpratne par dzimumu līdztiesību, salīdzinot ar 2009.gadu, ir pieaugusi par 2,4 skalas punktiem, šajā pētījumu ciklā sasniedzot 48 punktus.

Līdzīgi augusi arī Igaunijas skolēnu izpratne, taču Latvijas skolēni vēl aizvien nav sasnieguši Igaunijas skalas vidējo vērtību 2009.gadā – 49 punktus.

Lielāku pieaugumu uzrādījuši Lietuvas un Polijas skolēni – to izpratne par dzimumu līdztiesību augusi par trim skalas punktiem.

Tikmēr Slovēnijas skolēni uzrādījuši statistiski nozīmīgu skalas vidējās vērtības samazinājumu – par pusotru skalas punktu, salīdzinot ar 2009.gadu.

Apgalvojumam, ka vīriešiem un sievietēm vajadzētu būt tiesībām visās jomās, piekrituši 91% visu dalībvalstu skolēni, taču pētnieki vērš uzmanību, ka sabiedrībā arvien novērojami dziļi iesakņoti dzimumu stereotipi.

Pētījumā secināts, ka

skolēni ar augstākām zināšanām pilsoniskajā izglītībā vairāk atbalsta dažādību.

Ņemot vērā, ka kopumā meitenēm un skolēniem no ģimenēm ar augstāku sociāli ekonomisko statusu ir labākas zināšanas pilsoniskajos jautājumos, šie skolēni ir arī daudz atvērtāki, piemēram, etnisko vai rasu grupu tiesībām viņu mītnes zemē.

Latvijas skolēnu attieksmju izkliede starp dzimumiem un zināšanu līmeņiem gan ir mazāk izteikta nekā Lietuvā.

Kā vēstīts, pētījuma virsmērķis ir izpētīt, cik lielā mērā pētījuma dalībvalstu jaunieši ir gatavi uzņemties dažādas pilsoniskās lomas.

Tajā piedalījās 22 pasaules valstis un divas Vācijas pavalstis Ziemeļreina-Vestfālene un Šlēsviga-Holšteina. Latvija pētījumā piedalās ceturto reizi.

“IEA ICCS 2022” ciklā izceltas četras jomas: ilgtspējība, digitālā vide, dažādība, jauniešu uzskats par politiskajām sistēmām.

Pētījumā noteica skolēnu pilsoniskās zināšanas un spēju analizēt un meklēt iemeslus par pilsoniskās izglītības tēmām.

Saturiski jautājumi tika uzdoti par pilsoniskajām institūcijām un sistēmām, pilsoniskajiem principiem, pilsonisko līdzdalību, pilsoniskajām lomām un identitāti.

Otro reizi Latvija pētījumā piedalījās ar nacionālajiem jautājumiem.

Šoreiz aptaujā tika iekļauti jautājumi, ar kuru palīdzību noskaidrots skolēnu viedoklis par valsts drošības garantu, piederības izjūtu Latvijai un viņu autoritāti, informācijas izplatīšanu.