Minētā teritorija faktiski nav apdzīvota, tāpēc robežsardze vērtē, ka ugunsgrēka izraisītāji varētu būt “nelegāļi”, kas katru dienu lielā skaitā mēģina iekļūt Latvijā, bet tiek sūtīti atpakaļ uz Baltkrieviju.

Reaģējot uz šo degšanu, robežsardze izsaukusi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kas Latvijas pusē nodrošinājis autocisternu, lai nepieciešamības gadījumā nodzēstu ugunsgrēku, ja liesmas nokļūtu Latvijas pusē.

“Ir augsts risks, ka šādas aktivitātes var tikt veiktas arī mūsu pusē. Apzināti vai neapzināti – tas ir cits jautājums,” uzsvēra Ruskulis.

Valsts robežsardze aģentūru LETA informēja, ka otrdien no nelikumīgas Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas šķērsošanas atturēti 35 cilvēki.

Šogad kopumā no nelikumīgas Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanas atturēti 2623 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 177 cilvēki.

Pērn kopumā novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.

Tuvojoties vasarai, nelegālās imigrācijas riski uz robežas ar Baltkrieviju, visticamāk, pieaugs, nesen aģentūrai LETA atzina Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Valdība 2021.gadā 10.augustā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju Ludzas un Krāslavas novados, kā arī Daugavpilī. Tā vairākkārt pagarināta, un pēdējais pagarinājums noteikts līdz 10.augustam. Iepriekš vairākkārt ticis debatēts, ka ārkārtējās situācijas vietā pierobežā varētu noteikt kādu citu regulējuma veidu, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas.

Iekšlietu ministrija norādījusi, ka Krievijas sāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildu riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas, tas ir, izdarīt spiedienu uz ES un NATO.

Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiekot saņemta informācija par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas.