4,92 miljoni eiro tiks novirzīti mērķdotācijām pašvaldībām, bet vēl 341 eiro KM budžeta programmai “Kultūrizglītība”.

Finansējums pārdalīts no valsts budžeta programmas, kas paredzēta atbalsta pasākumiem un citu valsts nozīmes projektu īstenošanai.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī “Nauda seko skolēnam” ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Šogad maijā valdība vienojās modeli “Programma skolā” pilnā apmērā ieviest no 2026.gada septembra, reformai nepieciešamos miljonus vēl meklējot valsts nākamo gadu budžetu veidošanas gaitā.

Starp trīs nākamā gada budžeta prioritātēm, ko definējusi gan Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, ir arī “Programma skolā” ieviešana.

IZM aprēķini liecina, ka reformas īstenošanai nākamgad no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 35,7 miljoni eiro, bet no 2027.gada un turpmāk – ik gadu 107,24 miljoni eiro. Aprēķini balstīti uz aktuālajiem skolēnu skaita, struktūras un izglītības iestāžu tīkla datiem 2024./2025.mācību gadā.

Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Sagaidāms, ka Saeima par grozījumiem Izglītības likumā, kas deleģēs valdībai tiesības noteikt šos kritērijus, otrajā lasījumā lems septembrī. Pašus kritērijus plānots apstiprināt valdībā līdz šī gada beigām.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) preses konferencē pēc valdības sēdes atzina, ka sagaida “ļoti asas, emocionālas” diskusijas. Līdztekus viņa norādīja uz nepieciešamību atrast līdzsvaru starp izglītības pieejamību un kvalitāti.

“Kad runājam par izglītību, katra pašvaldība cīnās par savas skolas saglabāšanu. Mēs to ļoti labi saprotam un respektējam,” sacīja politiķe.

Melbārde plāno tikties ar pašvaldībām, īpaši tām, kuras vēl turpina darbu pie skolu tīkla sakārtošanas. Pēc viņas sacītā, aptuveni trešdaļa pašvaldību joprojām nav pieņēmusi lēmumus par savu skolu tīklu.

Šīs pašvaldības gaida Ministru kabineta noteikumus un sarunas ar IZM par skolu tīklu sakārtošanu, norādīja politiķe.

Saskaņā ar IZM datiem par 2024./2025. mācību gadu 12 pašvaldības vēl turpina darbu pie skolu tīkla sakārtošanas un tajās nepieciešami vairāki būtiski lēmumi, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu izglītības pakalpojumu pieejamību.

Tikmēr astoņās pašvaldībās skolu tīkla sakārtošana ir gandrīz noslēgusies, un šobrīd vēl nepieciešami lēmumi par vienu līdz divām izglītības iestādēm.