Runājot par Kariņa atkāpšanos, Pīlēns sacīja, ka jebkura demisija laika ziņā ir jauns laukums, jaunas iespējas, bet vienlaikus tas ir arī pazaudēts laiks.

Viņš uzsvēra, ka Kariņš bijis valdības vadītājs krietnu laiku, taču šajā laikā pieauga atpalicība no citām valstīm. Vienlaikus Pīlēns nevainojot Kariņu – viņš esot darījis labāko, ko varējis, ņemot vērā viņa “personības struktūru”.

Atbildot uz jautājumiem par to, kam būtu uzticama jaunās valdības veidošana, Pīlēns akcentēja, ka nevajadzētu iejaukties prezidenta atbildības jautājumos.

“Esam gatavi sadarboties ar jebkuru prezidenta kunga nosauktu kandidātu,” teica Pīlēns, sakot, ka nepieciešama tāda valdība, kura virza “Latviju no atpalicības ārā”.

Kā ziņots, Ministru prezidents Kariņš pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Kariņš ceturtdien Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

“Jaunā vienotība” (JV) trešdien, 16.augustā, lems par savu premjerministra amata kandidātu.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) – 16, bet “Progresīvajiem” – 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

“Apvienotajam saraksta” (AS) ir 15 parlamentārieši un Nacionālajai apvienībai (NA) – 13 deputātu vietas.

Opozīcijas partijai “Stabilitātei” ir desmit mandāti un “Latvija pirmajā vietā” – astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.