Satiksmes ministrija plāno rosināt noteikt obligātu ķiveru lietošanu visiem elektroskrejriteņu un velosipēdu lietotājiem, atsaucoties uz mediķu vērtējumu, ka tas būtiski palielinātu šo ceļu satiksmes dalībnieku drošību negadījumu gadījumā.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja apvienībā, tā neesot pret ķiveru lietošanu kā tādu un atbalstot ķiveru lietošanu bērniem, savukārt pieaugušajiem gan ķiveru izmantošana esot atstājama kā brīvprātīga izvēle.

Apvienība kategoriski iestājas pret noteikumiem, kas paredzētu obligātu ķiveru lietošanu pilnīgi visiem velosipēdistiem, “tai skaitā arī tiem, kuri ikdienā droši pārvietojas pa maršrutiem, kuros iespējas iekļūt ceļu satiksmes negadījumā ir niecīgas”. Pēc apvienības vārdiem, “katram pieaugušajam velosipēdistam ir tiesības pašam izvērtēt iespējamos riskus un pieņemt lēmumu par ķiveres lietošanu”.

“Pilsēta cilvēkiem” apgalvo, ka obligāta ķiveru lietošana “dažādu praktisku apsvērumu dēļ” atturot cilvēkus no velobraukšanas. Pēc viņu apgalvotā, Austrālijā pirms aptuveni 30 gadiem ieviestas obligātas ķiveres velosipēdistiem, bet tas esot samazinājis velobraucēju skaitu. “Samazinoties velobraucēju skaitam, atlikušajiem velobraucējiem sadursmes ar autotransportu risks palielinātos,” uzskata aktīvisti.

Aktīvisti spriež, ka trūkstot pierādījumu tam, ka obligātas ķiveres velosipēdistiem uzlabotu velosipēdistu drošību uz ceļa. Viņi savukārt piesauc rakstus, kuros ticis secināts, ka ķiveru lietošana varot provocēt mazāk piesardzīgu uzvedību no autovadītāju puses un radīt velosipēdistiem maldīgu drošības ilūziju, liekot braukt riskantāk.

Pēc apvienības vārdiem, pētījumos, uz kuriem mēdzot atsaukties obligātas ķiveru lietošanas aizstāvji, “tiek pētītas vien” ķiveru iespējas mazināt galvas traumas sekas sadursmes gadījumā. Viņi uzskata, ka šie mediķu argumenti neatsverot kaitējumu, ko obligāta ķiveru lietošana nodarot velobraukšanas attīstībai. Viņu skatījumā, Latvijā trūkstot statistikas par galvas traumām, kuras gūst riteņbraucēji un citi mazaizsargātie satiksmes dalībnieki.

“Pilsēta cilvēkiem” domā, ka obligāta prasība velosipēdistiem valkāt ķiveres esot cīņa ar sekām, nevis cēloņiem – galvas traumu cēloņi esot nevis ķiveres neesamība, bet gan ceļu satiksmes negadījuma izraisīts kritiens vai avārijas situācijas.

Kā uzskata apvienībā, ceļu satiksmes negadījumu skaitu iespējams mazināt, veidojot mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem drošu infrastruktūru, nodrošinot Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un papildinot tos ar pienākumu autotransporta līdzekļiem, apdzenot velosipēdistus, ievērot vismaz 1,5 metru intervālu.

Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikums par obligātu ķiveru lietošanu visiem elektroskrejriteņu un velosipēdu lietotājiem ir vērtējama pozitīvi, taču ir vairāki neatrisināti jautājumi par kontroles mehānismu un ķiveru pieejamību nomas elektroskrejriteņu lietotājiem, aģentūrai LETA pauda satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.

Ideja kā tāda ir laba un ķiveru lietošana varētu uzlabot traumatisma slikto statistiku. Pasaules pieredze liecina, ka, lietojot ķiveres, tiek panākts būtisks traumatisma samazinājums, īpaši galvas traumām, norādīja eksperts.

Piemēram, elektroskrejriteņi ir daudz nestabilāki kā velosipēdi un daudz vairāk pakļauti ceļu nelīdzenumu ietekmei. Tāpat šo transportlīdzekļu lietotāji bieži nav labi sagatavi braukt ar tiem, piemēram, nemāk efektīvi nobremzēt.

Vienlaikus eksperts atzīmēja, ka SM priekšlikumam “ir otra puse” – par kontroli, jo lēmums par jaunas prasības ieviešanu pats par sevi neko nedos, ja nebūs kontroles, lai kopumā gana neapzinīgie Latvijas iedzīvotāji tiešām ķiveres lietotu.

“Jābūt mehānismam, kādā veidā mēs liekam cilvēkam šādu prasību ievērot. Nav noslēpums, ka Valsts policijas (VP) kapacitāte ir nepietiekama, tāpēc es saredzu, ka galvenais kontrolētājs varētu būt pašvaldību policijas. VP darbinieku deficīts ir tik milzīgs, ka šo kontroles slogu uz VP nevar uzlikt, jo tā knapi tiek galā ar citu satiksmes dalībnieku kontroli. Uzlikt kontrolēt VP šo prasību jau varam, bet rezultāta nebūs,” vērtēja eksperts.

Tāpat liela problēma būtu jaunās normas piemērot nomas elektroskrejriteņiem, proti, kā atrisināt jautājumu par to, lai šo braucamrīku lietotājiem, tostarp, tūristiem, būtu pieejamas ķiveres. Eksperts apšaubīja, ka potenciālie nomas elektroskrejriteņu lietotāji paši nēsās līdzi ķiveres ar domu, ka viņam kādā brīdī ievajadzēsies pārvietoties ar to.

“Motorollera tipa braucamrīkiem ir kastes, kurās tiek ievietotas ķiveres, bet attiecībā uz skrejriteni es saskatu diezgan daudz problēmas lēmuma realizācijā, jo kur tad būs pieejamas tās ķiveres, kurām turklāt ir dažādi izmēri,” uzsvēra eksperts.

Pieņemot Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu par obligātu ķiveru lietošanu visiem elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem, Valsts policija “savu iespēju robežās” kontrolētu arī šīs prasības ievērošanu, norāda policijā.

Lai uzlabotu kopējo situāciju ar mikromobilitātes rīkiem ceļu satiksmē, Valsts policijas ieskatā būtu atbalstāmi SM virzītie grozījumi, kas nosaka obligātu aizsarķiveru lietošanu elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem.

Ņemot vērā, ka Latvijā aizvien nav nodrošināta veloinfrastruktūra, policija noteikti atbalstot to, ka ķivere ir obligāta īpaši tad, kad šie satiksmes dalībnieki pārvietojas pa brauktuvi.

“Valsts policija iespēju robežās uzrauga visus satiksmes dalībniekus. Tāpat, ja tiks pieņemtas konkrētās izmaiņas, Valsts policija savu iespēju robežās turpinās šo ikdienas kontroli, ņemot vērā arī jaunās prasības,” norādīja policijā.

SM šobrīd neplāno noteikt obligātu ķiveru lietošanu visiem elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem, bet tikai līdz 18 gadu vecumam, jo tai nav mērķis uzlikt sabiedrībai neizpildāmas normas, aģentūrai LETA teica satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA). 

Viņš skaidroja, ka Ceļu satiksmes noteikumu grozījumu saskaņošanas procesā notiek sanāksmes, kurās piedalās gan pārstāvji no SM, gan Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) un nozares. 

Vitenbergs teica, ka vairums bērnu, braucot ar velosipēdu vai elektroskrejriteni, neizmanto ķiveres, un pieaug negadījumu skaits, kurā cietuši tieši bērni. Pie ministrijas vērsušies BKUS pārstāvji ar ierosinājumu par obligātu ķiveru lietošanu līdz 18 gadiem. 

Jautāts, kāpēc ministrija vairs neplāno noteikt obligātu ķiveru lietošanu visiem velosipēdistiem un elektroskrejriteņu lietotājiem, Vitenbergs atbildēja, ka ministrijai nav mērķis pārregulēt un uzlikt neizpildāmas normas.

“Ja ir runa par senioriem kādā lauku pagastā, kuri brauc uz mežu sēņot, vai vietējā pagasta centrā pēc produktiem, domāju, ka šeit var iztikt bez ķiveres,” skaidroja Vitenbergs, uzsverot, ka bērni ir prioritāte un noteikt viņiem ķiveru lietošanu kā obligātu ir pienākums pret bērnu slimnīcas personālu.