Janvārī konstatēti 13 saslimšanas gadījumi, februārī -15, bet martā -11.

SPKC operatīvie dati liecina, ka pagaidām Latvijā nav konstatēta saslimstība ar ērču encefalītu un ērlihiozi.

Savukārt pagājušajā gadā tika konstatēts 281 saslimšanas ar Laimas slimību gadījumu skaits, 262 saslimšanas ar ērču encefalītu gadījumu skaits un divi – ar ērlihiozi.

Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Ērces kļūst aktīvas, kad sniegs nokūst un gaisa temperatūra pārsniedz +3 līdz +5 grādus.

SPKC speciālisti aicina ikvienu, kurš dodas brīvā dabā, vienmēr būt piesardzīgiem. Pēc uzturēšanās brīvā dabā, pat ja tas ir piemājas dārzs, pārbaudīt vai uz apģērba vai ķermeņa nav ērces. Īpaši rūpīgi jāpārbauda bērni.

SPKC epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai un vienīgi pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnestām slimībām, piemēram, Laimas slimību un ērlihiozi.

Latvijā sastopamas trīs epidemioloģiski nozīmīgas ērču sugas – ganību ērce “Ixodes ricinus”, taigas ērce “Ixodes persulcatus” un pēdējos gados arvien biežāk sastopamā ornamentētā pļavu ērce “Dermacentor reticulatus”.

Ērču aktivitātes sezonas laikā dabā savāktās nepiesūkušās ērcēs ērču encefalīta vīrusu klātbūtne pēdējo gadu laikā svārstījusies no 1 līdz 3%, Laimas slimības ierosinātāju borēliju klātbūtne – no 20 līdz 70%, un ērlihiozes ierosinātāju “A. phagocytophilum” prevalence – no 1 līdz 9%.