VM norāda, ka šobrīd valstī nav visaptveroša valsts organizētā vēža skrīninga programmu vadības, kas pārraudzītu un organizētu vēža skrīninga programmu ieviešanu, tai skaitā monitorētu vēža skrīninga kvalitāti.

Iesaistītās institūcijas, atbilstoši kompetencei, nodrošina atsevišķas organizēta skrīninga tehniskās funkcijas, tādējādi iztrūkst vienota vēža skrīninga koordinācijas un uzraudzības vadība, kā arī nav iespējams izsekot visiem vēža skrīninga procesiem kopumā.

Lai arī Latvijā veicinātu valsts organizētā vēža skrīninga aptveres rādītāju palielināšanu, VM ieskatā nepieciešams pilnveidot valsts organizētā vēža skrīninga programmu vadību, nodrošinot skrīninga pakalpojumu sistēmisku kvalitātes kontroli un uzraudzību visos skrīninga etapos, kā arī nodrošināt skrīninga procesa metodisko vadību, kas atbilstoši ES rekomendācijām ir obligāti priekšnosacījumi organizētā vēža skrīningā.

Paredzēts, ka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) funkcijas tiek papildinātas ar jaunu – nodrošināt valsts organizētā vēža skrīninga programmu vadību ar funkcijai pakārtotiem uzdevumiem.

Būtība ir noteikt mērķa grupas valsts organizētā vēža skrīninga veikšanai, vēža skrīninga izmeklēšanas metodes, skrīninga biežumu un vēstuļu dizaina pārskatīšanu, rezultatīvo rādītāju aprēķināšanu, plānošanu, pēcskrīninga izmeklējumus, skrīninga reģistra datu struktūras veidošanu, skrīninga pakalpojuma kvalitātes kritēriju izstrādi, skrīninga procesu un rezultātu novērtēšanu.

Lai uzlabotu arī speciālistu zināšanas, paredzēts, ka SPKC sniedz priekšlikumus apmācības, studiju un tālākizglītības programmu pilnveidošanai par valsts organizēto vēža skrīningu.

VM norāda, ka metodiski vadīta un uzraudzīta valsts organizētā vēža skrīninga programma var būtiski mazināt attiecīgās slimības radīto slogu, agrīni atklājot un diagnosticējot ļaundabīgos audzējus, vienlaikus mazinot kopējo slimības aktīvās terapijas ilgumu un intensitāti, uzlabojot dzīvildzi un dzīves kvalitāti.

Tāpat VM paredz precizēt arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) uzdevumus ar mērķi nacionālā līmenī nodrošināt organizētu, centrāli vadītu, uz mērķa grupām vērstu vēža skrīninga programmu īstenošanu visos tā etapos.

Latvijā kopš 2010. gada iedzīvotāju atsaucības rādītāji dalībai vēža skrīningā bija ar tendenci pakāpeniski palielināties, taču tie nebija pietiekami, lai atbilstu Eiropas vadlīnijās par vēža skrīningu noteiktajam minimālajam atsaucības rādītājam – vismaz 45%.

Arī pēdējos gados tie bija ļoti zemi. VM uzskata, ka visticamāk iedzīvotāju atsaucības rādītājus ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija.

Vienlaikus VM atzīmē, ka viens no ES Vēža uzveikšanas plāna mērķiem ir nodrošināt, ka līdz 2025. gadam 90% ES iedzīvotāju, kuri kvalificējas krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīningam, tiek piedāvāts skrīnings.