Ministrijā šodien notika Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijas sēde, kurā tika uzklausīti ziņojumi par likumā noteikto smēķēšanas ierobežojumu kontroli, tajā skaitā par priekšlikumiem, lai mazinātu nepilngadīgo smēķēšanu. Par situāciju aizvadītajā gadā informēja Veselības inspekcijas (VI), Valsts policijas (VP), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji.

Šobrīd Saeimā turpinās “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma” grozījumu izskatīšana, kuros paredzēts arī aizliegt laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus. Priekšlikuma mērķis ir atturēt no smēķēšanas un nikotīnu saturošu produktu lietošanas bērnus un jauniešus.

Lietotāju vidū elektroniskās cigaretes visbiežāk tiek sauktas par “veipiem” vai “saltiem”. Termins “veipošana” tiek lietots, lai mazinātu negatīvās asociācijas, kas saistītas ar terminu “smēķēšana”, vērtē atbildīgie dienesti. Tabakas likuma izpratnē, elektronisko smēķēšanas ierīču lietošana arī ir smēķēšana un uz to attiecas ierobežojumi, kas tiek attiecināti uz tradicionālajiem tabakas izstrādājumiem, skaidroja VM.

VI dati liecina, ka no 2020.gada Latvijā vērojams straujš e-cigarešu un uzpildes flakonu tirdzniecības vietu pieaugums. Pēdējos trīs gados paziņoto tirdzniecības vietu skaits saglabājas augstā līmenī – ik gadu no jauna tika reģistrētas simtiem jaunas tirdzniecības vietas, kurās var iegādāties e-cigaretes. Šobrīd ir ziņas par 2596 e-cigarešu tirdzniecības vietām.

Kopumā par smēķēšanu, ja to ir izdarījusi nepilngadīga persona, VP pērn sastādījusi 1600 administratīvos pārkāpuma protokolus, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt par e-cigarešu iegādi un glabāšanu, ja to izdarījis bērns, sastādīti 1149 administratīvie protokoli. Papildus situāciju uzrauga arī pašvaldības policija.

Savukārt VID sēdes laikā vērsa uzmanību uz sagaidāmajiem riskiem, ja stāsties spēkā grozījumi Tabakas likumā attiecībā uz aromātu aizliegumu e-cigarešu šķidrumiem un tabakas aizstājējproduktiem, kā arī akcentēja akcīzes nodokļa ietekmi uz patēriņu. Dienests sniedza priekšlikumus – ieviest pilnīgi jaunu konceptu kontroles mehānismu izstrādei, arī paredzot stingrākas sodīšanas mehānismus, ņemt vērā akcīzes nodokli kā efektīvu līdzekli pieejamības ierobežošanai. Daudz efektīvāk strādā tie smēķēšanas produktu ierobežojumi, kas ieviesti visā ES, uzskata VID.

Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisija vienojās turpināt darbu pie vairākiem priekšlikumiem. Proti, paredzēt kriminālatbildību arī par e-cigarešu nelegālu apriti, tai skaitā, glabāšanu un pārvietošanu, šobrīd šāda atbildība ir par tabakas izstrādājumu nelegāli apriti, kā arī precizēt Tabakas likumā iekļauto regulējumu par tirdzniecību internetā.

Tāpat komisija vienojās regulāri informēt e-cigarešu mazumtirgotājus par Tabakas likumā noteiktajiem ierobežojumiem, tāpat informēt sabiedrību par to, kur vērsties, ja redz iespējamus pārkāpumus, vērsties ar oficiālu vēstuli pie Eiropas Komisijas, aicinot visā ES aizliegt pievienot elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm aromatizētājus, regulāri pārskatīt akcīzes likmes visiem tabakas un nikotīna saturošiem produktiem, kā arī nākotnē paredzēt prasību e-cigarešu tirgotājiem saņemt speciālo atļauju (licenci), līdzīgi kā šobrīd ir noteikts attiecībā uz tabakas izstrādājumiem.

VM, izstrādājot smēķēšanas ierobežošanas politiku, seko līdzi Pasaules Veselības organizācijas veiktajiem izvērtējumiem un rekomendācijām, kā arī seko līdzi citu ES valstu praksei.