Politoloģe sacīja, ka Rinkēvičs savu jauno amatu iesāka salīdzinoši nepateicīgā brīdī – iepriekšējā Valsts prezidenta Egila Levita reitingi bija ļoti zemi, sabiedrība prezidenta institūtam neuzticējās, un cilvēkiem vispār nebija īsti skaidrs, ko prezidents var dot tautai. Turpretī Rinkēvičs akcentu licis tieši uz aktīvu iekšpolitisko rīcību un nebaidās būt tautas aizstāvis.

“Ja paskatāmies kādas ielu intervijas, tad redzam, ka šajās 100 dienās Rinkēvičam ir izdevies radikāli pagriezt sabiedrības attieksmi, vai arī vismaz tā vairs nav negatīva,” sacīja eksperte.

Sabiedrības attieksmes maiņu Valsts prezidents, politoloģes ieskatā, esot panācis ar savu cilvēcīgo attieksmi, cieņpilnu izturēšanos pret citiem nozaru pārstāvjiem, intensīvu došanos uz reģioniem un nebaidīšanos būt “viens no visiem”. Tāpat to ir veicinājusi sadarbība gan ar iepriekšējās, gan esošās valdības ministriem, kā arī dažādu institūciju – slimnīcu, tiesu, dienestu – pārstāvjiem, lai izzinātu to problēmas un aktuālo situāciju.

“Ir likts pārliecinošs uzsvars uz izpratnes veidošanu un visu līmeņu vajadzību izzināšanu, lai nebūtu plaisa starp to, ka prezidentam liekas, ka sabiedrībai aktuāls ir kaut kas viens, bet patiesībā aktuālas ir citas lietas. Es redzu mēģinājumu veidot kontaktu starp politisko eliti, ko pārstāv prezidents, un sabiedrību,” sacīja eksperte.

Komentējot prezidenta vājās puses, Metla-Rozentāla sacīja, ka vēl būtu pāragri spriest, bet to varēs redzēt pēc tā, vai sabiedrībai svarīgos jautājumos, kurus prezidents šobrīd aktualizē, izdosies panākt arī fizisku rezultātu. Tāpat, viņasprāt, ir pāragri spriest par to, ka Rinkēvičs neuzņemsies līderību nepopulāros lēmumos. Politoloģe sacīja, ka, ja prezidents ar savu personību un rīcību iemanto sabiedrības uzticību un autoritāti, tad tauta respektēs viņu pat tad, ja ir iebildumi.

Rinkēvičs Valsts prezidenta amatā stājās 8.jūlijā un 100.dienu šajā postenī aizvadīs 15.oktobrī.