Kā informēja frakcijā, deputāti prezidentam nosūtījuši vēstuli, kurā iebilst pret steidzamības kārtā pieņemtajām izmaiņām, kas ļautu amatpersonu valsts ierēdņa amatā iecelt arī bez konkursa rīkošanas.

Saeimā galīgajā lasījumā ir pieņemts priekšlikums svītrot likuma normu, kas noteica pienākumu rīkot konkursu gadījumos, kad iestādes vadītājs no amata atbrīvots uz savstarpējas vienošanās pamata.

Līdz ar to turpmāk noteiktos gadījumos būs iespējams amatā pārcelt ierēdni no cita amata, ja tas būs pamatoti valsts interesēs, tādējādi nodrošinot iestāžu darba nepārtrauktību. Iepriekš šādās situācijās bija obligāti jārīko atklāts konkurss.

Grozījumu anotācijā uzsvērts, ka līdzšinējais regulējums atsevišķos gadījumos ierobežoja iespējas operatīvi aizpildīt vakantas vadītāju vietas un nodrošināt iestādes vadības nepārtrauktību. Tāpat norādīts, ka ilgstoša vakanču aizpilde var negatīvi ietekmēt iestāžu darbību un lēmumu pieņemšanu.

Vienlaikus likumā saglabāts princips, ka atklāts konkurss ir vispārējā kārtība civildienesta amatu aizpildē, bet jaunie izņēmumi piemērojami tikai konkrētās situācijās.

“Progresīvie” vēstulē prezidentam pauž, ka izmaiņas var radīt riskus tiesiskuma un demokrātiskas valsts pārvaldes principu ievērošanai. Frakcijas ieskatā atklāta konkursa prasība līdz šim kalpojusi kā līdzsvarojošs mehānisms politiski motivētu lēmumu ierobežošanai.

Tāpat deputāti kritizē grozījumu pieņemšanas procesu, norādot, ka tiem trūcis pietiekama pamatojuma steidzamības kārtai un ka likumdošana esot pielāgota konkrētai situācijai, tostarp Valsts kancelejas vadītāja amatam.

Jau ziņots, ka grozījumus sagatavojuši koalīcijas deputāti, un tie paredz arī iespēju Ministru prezidentam Valsts kancelejas vadītāju iecelt bez konkursa. Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Iepriekš premjerministrs Andris Kulbergs (AS) norādījis, ka ilgstoši konkursi var kavēt iestāžu efektīvu vadību, vienlaikus uzsverot, ka kopumā atbalsta atklātu konkursu organizēšanu.