Kā aģentūru LETA informēja “Progresīvie”, Eiropas Padomes regulā par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, esot norādīts, ka Avenam piederošās vai pastarpināti piederošās kompānijas ir nodrošinājušas apdrošināšanu tādiem uzņēmumiem, kuru ieročus plaši izmanto Krievijas militārie spēki Ukrainā, tostarp Bučā pastrādāto zvērību laikā.

“No Latvijas valsts drošības iestāžu puses, kuru galvenais uzdevums ir rūpēties par valsts drošību, joprojām nav skaidri zināms Eiropas Savienības sankcijām (ES) pakļautā un Krievijas augstākajai vadībai pietuvinātā Avena Latvijas Republikas pilsonības iegūšanas un tālākas saglabāšanas tiesiskums, kā arī plānotās darbības šajā jautājumā,” pauž “Progresīvie”.

“Progresīvo” nosūtītajā vēstulē frakcija aicina iekšlietu ministru Dombravu un Ministru prezidentu Kulbergu sniegt detalizētu informāciju un sniegt atbildes, pirmkārt, vai plānots izvērtēt portāla “Delfi” publicēto informāciju par iespējamu Krievijas miljardiera mēģinājumu izmantot personiskos politiskos sakarus un sabiedrisko domu, lai ietekmētu Latvijas valdības nostāju sankciju jautājumos.

Partija vaicā, vai plānots izvērtēt Avena pilsonības iegūšanas tiesiskumu.

Politiskais spēks prasa, vai ir pamats sākt lemt par Latvijas pilsonības atņemšanu Avenam. Tāpat “Progresīvie” vaicā, vai valdība turpinās uzstāt, ka Avenam jāpaliek ES sankciju sarakstā.

“Iekšlietu ministram būtu jāatbild, vai Avens un viņa ietekmes tīkls Latvijā ir mūsu valstij vēlams, vai arī sāksies nopietnas pārbaudes par iespējamiem mēģinājumiem ietekmēt Latvijas valdības lēmumus sankciju jautājumos, kā arī par procesu, kādā šis Krievijas miljardieris ieguva Latvijas pilsonību,” pauž “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Politiķis norāda, ka šo jautājumu “Progresīvie” aktualizēja arī iepriekšējā valdībā, taču bez rezultātiem.

Viņš pauž cerību, ka pašreizējā Iekšlietu ministrijas vadība un Ministru prezidents “demonstrēs drosmi, kas trūka viņu priekštečiem attiecīgajos amatos”.

LETA februārī ziņoja, ka Satversmes aizsardzības birojā (SAB) līdz šim nav saņemta konkrēta un juridiski nostiprināta informācija, kas varētu tikt izmantota Pilsonības likumā noteikto procedūru sākšanai, lai atņemtu pilsonību miljardierim Pjotram Avenam.

LETA vēl 2023. gada februārī vēstīja, ka Latvijas drošības iestāde vērtē, vai ir pamats pilsonības atņemšanai Avenam.

Attiecīgais jautājums aktualizējās pēc Krievijas 2022. gada 24. februārī sāktā iebrukuma Ukrainā.

2024. gada pavasarī SAB direktors Egils Zviedris TV3 raidījumam “900 sekundes” stāstīja, ka, vērtējot jautājumu par iespējamu pilsonības atņemšanu Avenam, SAB gaida informāciju no sadarbības partneriem Ukrainā.

Vēlāk aģentūrai LETA interesējoties, cik tālu pavirzījusies Avena vērtēšana, SAB atbildēja, ka birojs savu komunikāciju un informācijas apmaiņu ar Latvijas vai starptautiskajām institūcijām nepublisko.

Avens Latvijas pilsonību ieguva 2016. gadā. Viņš 2012. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, bet pēc Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā Ordeņu kapituls nolēma ordeni atņemt.

Drīz vien pēc tam arī Latvijas Universitātes (LU) Senāts nolēma Avenam atņemt LU goda doktora grādu.

Saeima 2023. gadā pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, paredzot iespēju atņemt Latvijas pilsonību personām, kas citastarp būtiski atbalstījušas Krievijas īstenoto karu Ukrainā.

Avenam un un viņa biznesa partnerim Mihailam Fridmanam noteiktas ASV, Lielbritānijas, ES un citu valstu sankcijas, jo šīs valstis uzskata, ka viņi ir Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam tuvi cilvēki un apkalpo Kremļa intereses, arī Krievijas agresiju Ukrainā.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) gan atcēlusi ES Padomes lēmumu par Avenam un Fridmanam noteiktajām sankcijām periodā no 2022. gada 28. marta līdz 2023. gada 15. martam, bet turpmāk viņiem noteiktās ES sankcijas joprojām ir spēkā.

Pērn 12. septembrī ES Padome vienbalsīgi nolēma pagarināt tās vēl par sešiem mēnešiem.

Latvija iesniegusi apelācijas sūdzības par EST lēmumu Avena un Fridmana sankciju lietās. Latvijas Tieslietu ministrija iepriekš pamatoja, ka, pieņemot sankcijas, gan par Avenu, gan Fridmanu bijuši gūti sākotnējie pierādījumi par aktīvi sniegtu materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju.

Avens un Fridmans bija “Alfa Group” akcionāri. Šajā grupā ietilpst viena no lielākajām Krievijas bankām “Alfa Bank”.

“Financial Times” ziņoja, ka Avens pārtraucis dalību komercbankas “Alfa Bank” kapitālā, savas daļas pārdodot biznesa partnerim Andrejam Kosogovam.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Avens ar ģimeni dzīvo Latvijā.