Prokuratūra skaidro procesuālo darbību secību pie Krauzes kokrūpnieku lietas izmeklēšanā
Reaģējot uz bijušā zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) izteikumiem, prokuratūras sagatavojusi skaidrojumu par to, kādā secībā notika pie viņa veiktās procesuālās darbības tā dēvētās kokrūpnieku lietas izmeklēšanā.
LETA
Prokuratūra skaidro, ka 14. maijā no plkst. 5.58 līdz plkst. 16.27 kriminālprocesā norisinājās procesuālās darbības jeb kratīšanas desmit personu dzīves un darba vietās. Krauze ir viena no personām, pret kuru sākts kriminālprocess.
No plkst. 5.58 līdz plkst. 7.55 tika veikta kratīšana Krauzes faktiskajā dzīvesvietā, no plkst. 8 līdz plkst. 8.40 – deklarētajā dzīvesvietā, no plkst. 8.59 līdz plkst. 9.15 – Krauzem piederošajā automašīnā, bet no plkst. 9.30 līdz plkst. 10 – darba vietā Zemkopības ministrijā (ZM).
Prokuratūra skaidro, ka pēc pēdējās kratīšanas pabeigšanas Krauze piekrita iepriekš izteiktajam aicinājumam doties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) liecību sniegšanai un aptuveni līdz plkst. 11.50 sniedza prokurorei liecības, pēc kā tika izlaists no KNAB.
Prokuratūra uzsver, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 146. pantu personu uz pratināšanu aicina ar pavēsti vai citādā veidā, informējot, kas un kādā lietā aicina sniegt liecību. Tātad Krauze likumā noteiktajā kārtībā tika uzaicināts liecību sniegšanai, tādējādi pakļaujoties procesuālai kārtībai, nevis izrādot savu personīgo iniciatīvu.
Prokuratūra uzsver, ka minētais apstiprina iepriekš prokuratūras pausto, ka Krauzes sadarbošanās un iesaistīšanās kriminālprocesā un procesuālajās darbībās nebija brīvprātīga.
Prokuratūra arī uzsver, ka lēmumi par kratīšanu veikšanu no tiesas tika saņemti 12. maijā, līdz ar to procesuālo darbību veikšana 14. maijā nav saistāma ar politiskiem procesiem valstī, bet gan ar iepriekš plānotu izmeklēšanas taktiku.
Prokurat;ūra atgādina, ka laika periodā no 2025. gada 19. līdz 24. novembrim vairākas personas, tostarp Krauze, vērsās ar iesniegumiem Ģenerālprokuratūrā, norādot uz nepieciešamību veikt pārbaudi un lemt par kriminālprocesa sākšanu saistībā ar Ministru kabineta (MK) pieņemtajiem protokollēmumiem par cenu korekcijas veikšanu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) ilgtermiņa līgumos.
No Krauzes iesniegums Ģenerālprokuratūrā saņemts 19. novembrī un satur atsauci uz 19. oktobrī un 16. novembrī TV3 raidījumos “Nekā personīga” pārraidītajiem sižetiem un citu publiski pieejamu informāciju.
Līdz ar to Krauzes iesniegumā pausto ziņu saturam nav bijusi būtiska loma prokurora pārbaudē un tai sekojošajā izmeklēšanā, skaidroja prokuratūra.
Prokuratūra informē, ka atturēsies no turpmākām publiskām diskusijām saistībā ar veiktajām vai plānotajām procesuālajām darbībām šajā kriminālprocesā, koncentrējoties uz lietā veicamajām procesuālajām darbībām.
Jau ziņots, ka kokrūpnieku lietā Ģenerālprokuratūrā notiekošajā prokurora pārbaudē konstatēts, ka iegūtās ziņas norāda uz iespēju, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, veicot cenu korekciju LVM ilgtermiņa līgumos.
Līdz ar to 23. martā Ģenerālprokuratūrā sākts kriminālprocess par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un pieļautu bezdarbību prettiesiska atbalsta sniegšanā kokrūpniekiem.
Desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 14. maijā veiktas procesuālās darbības, ir Krauze, bijušais ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma “Pata Strenči” darbinieks, Valmieras novada domes deputāts no partijas “Valmierai un Vidzemei” Reinis Muižnieks un “Pata” īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole revīzijā konstatējusi būtiskus trūkumus LVM pārvaldībā un ZM kā kapitāldaļu turētājas īstenotajā uzņēmuma uzraudzībā, un tas radījis valstij skaidri izmērāmas negatīvas sekas. Pēc Valsts kontroles aplēsēm trūkumu LVM stratēģiskajā un dividenžu plānošanā un rīcībā ar brīvajiem finanšu līdzekļiem, kā arī kokrūpniekiem sniegtā atbalsta dēļ šīs negatīvās sekas mērāmas daudzos desmitos miljonu eiro.