SM ziņojumā lūdz piešķirt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 20,147 miljonus eiro 2024. gada būvdarbu indeksācijas un “RB Rail” netiešo neattiecināmo izmaksu segšanai.

Savukārt 2025. gada budžetā SM aicina ieplānot papildu 58,637 miljonus eiro citām ar būvdarbiem saistītām aktivitātēm, kuras īsteno projekta ieviesējorganizācijas atbilstoši SM deleģētiem uzdevumiem, jo Eiropas Komisija (EK) ierobežotā finansējuma apstākļos prioritāri atbalstu sniedz tikai pamattrases būvdarbu veikšanai.

SM informē, ka ziņojuma mērķis ir sniegt informāciju par “Rail Baltica” projekta īstenošanai nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu 2024.-2025. gadā, lai varētu īstenot un pabeigt sāktos darbus un tādējādi nodrošinātu 2014.-2020. gada plānošanas perioda noslēgto finansēšana līgumu mērķu sasniegšanu.

Vienlaikus SM informē par līdzekļu apmēru, kas nepieciešams projekta izmaksām, kuras nesedz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējums.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka MK šogad jūlijā pieņēma lēmumu atbalstīt izmaksu segšanu 9,636 miljonu eiro apmērā “Rail Baltica” starptautisko staciju būvniekiem.

SM sadarbībā ar SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) ir izskatījusi dažādas iespējas līdzekļu pārvirzīšanai no citiem avotiem un radusi finansējumu 7,522 miljonu eiro novirzīšanai rēķinu apmaksai, kas, kur bija iespējams, ir novirzīts iesniegto rēķinu apmaksai.

Tomēr, ņemot vērā iepriekš uzskaitītos rastos papildu finansējuma avotus, lai sasniegtu pirmā daudzgadu budžeta plānošanas perioda no 2014. gada līdz 2021. gadam (MFF1) mērķus, attiecībā uz Rīgas Centrālās stacijas un Rīgas lidostas darbu pabeigšanu,

ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi 15,88 miljonu eiro apmērā 2024. gadā un 10,986 miljonu eiro apmērā 2025. gadā, informē SM.

SM arī informē, ka “RB Rail” un EDzL nav citu ieņēmumu kā tikai EISI finansējums un dalībvalstu līdzfinansējums, projekta aktivitāšu ieviešanas neattiecināmās izmaksas ir jāsedz no valsts budžeta līdzmaksājuma formā.

“RB Rail” gadījumā Baltijas valstis projekta kopīgo aktivitāšu neattiecināmas izmaksas līdzfinansē vienlīdzīgās daļās (33,33% apmērā), bet savas valsts aktivitātes pilnā apmērā.

Līdzīgi tiek līdzfinansētas projekta nacionālo ieviesēju īstenotās aktivitātes, proti, Latvija līdzfinansē pilnā apmērā EDzL neattiecināmās izmaksas.

Starpvalstu līgumā par “RB Rail” finansēšanu noteiktā Latvijas daļa netiešajām izmaksām 2024. gadā veido kopā 932 244 eiro, tostarp 386 158 eiro paredzēti horizontālo izmaksu segšanai, piemēram, “RB Rail” padomes izmaksas, nākamo projekta pieteikumu sagatavošana “Rail Baltica” globālajam projektam un citas izmaksas.

Savukārt atbilstoši starpvalstu līgumam par “RB Rail” finansēšanu un šobrīd veiktajām aplēsēm noteiktā Latvijas daļa netiešajām izmaksām 2025. gadā kopā veido 2,467 miljonus eiro.

Papildu “RB Rail” ir informējis ministriju par attiecināmības riskiem, kas saistīti ar vispārējām vadības izmaksām daudzgadu finanšu plānošanas periodā 2021.-2027. gadam (MFF II).

Attiecīgi “RB Rail” nepieciešama viena trešdaļa no kopējām pieskaitāmajām izmaksām par 2024. gadu – 3,673 miljonu eiro apmērā, bet 2025. gadā – 3,583 miljoni eiro.

Tas kopā veido 7,256 miljonus eiro, kas būtu jāieplāno nākamā gada budžetā.

Savukārt EDzL nepieciešamais finansējums 2025. gadā neattiecināmo izmaksu segšanai veido 6,853 miljonus eiro, kā arī 2025. gadā no valsts budžeta nekustamo īpašumu atsavināšanai un apsaimniekošanai nepieciešams 7,511 miljons eiro, minēts ziņojumā.

Papildu valsts budžeta finansējums tiek prasīts “Rail Baltica” pamattrases projektēšanas darbiem un ar projektēšanu saistītām vadības izmaksām, kā arī projektēšanas un būvuzraudzības izmaksām, kuras EK ir noraidījusi 2023. gada EISI projektu uzsaukuma pieteikumā.

Tāpat finansējums nepieciešams sākto būvdarbu posmu pabeigšanai, būvju aizsardzības pasākumiem Rīgas Centrālā dzelzceļa mezglā un “Rail Baltica” stacijā pie Rīgas lidostas, kā arī izmaksu indeksācijas segšanai.

Papildu līdzekļi novirzāmi projekta pirmajā kārtā plānoto reģionālo staciju projektēšanas, būvprojekta ekspertīzes un autoruzraudzības izmaksām un ar šiem darbiem saistītām vadības izmaksām, informē SM.

SM ziņojumā arī norādījusi, ka par padarītajiem un neapmaksātajiem darbiem būvnieks var vērsties ar prasību tiesā.

Šādā gadījumā pastāv augsta iespējamība, ka būvnieki tiesas procesa rezultātā saņems sev labvēlīgu tiesas spriedumu. Tādā gadījumā būs jārod papildu finansējums rēķinu un attiecīgi arī kavējuma naudu apmaksai.

Papildu šādā gadījumā būs jāsedz arī prasītāja tiesāšanās izdevumi, kā arī tas radīs ne tikai sliktas reputācijas risku valstij, bet arī negatīvi ietekmēs visa projekta reputāciju un projekta īstenošanu.

Vienlaikus SM vērš uzmanību, ka uz valsts reputācijas riskiem uzmanību ir vērsusi Ārlietu ministrija (ĀM), norādot, ka starptautiskie partneri no Beļģijas un Francijas ir ĀM, tostarp ministru līmenī, informējot par ilgākā laika posmā novērotiem maksājumu kavējumiem un paužot bažas par projekta ilgtermiņa attīstību.

Vienlaikus tas var negatīvi ietekmēt Latvijas sarunas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu pēc 2027. gada, kas ir kritiski svarīgas šī brīža ģeopolitiskajā situācijā.