Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis gada laikā ir audzis par 34,6%, savukārt eksportētajai produkcijai ražotājcenu līmenis palielinājies par 20,5%. 

Eksportam uz eirozonas valstīm ražotājcenas salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri ir pieaugušas par 23,9%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 17,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražotājcenu līmeni attiecīgajā periodā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.

Savukārt 2022.gada janvārī, salīdzinot ar 2021.gada decembri, ražotājcenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājies par 2,5%. 

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis mēneša laikā audzis par 3,4%, bet eksportētajai produkcijai – par 1,7%. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis palielinājies par 1,4%, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2%.

Paaugstinoša ietekme bija cenu pieaugumam gāzes apgādē, elektroenerģijas ražošanā un siltumapgādē, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu ražošanā, norāda statistikas pārvaldē.

Šogad informāciju par ražotāju cenām rūpniecībā sniedz apmēram 600 uzņēmumu. Ražotāju cenu indeksa rūpniecībā aprēķinos papildus izmanto arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātos tarifus atsevišķiem pakalpojumiem un uzņēmumiem. Indeksa aprēķinos tiek izmantoti apmēram 2400 cenu, tostarp 1300 par vietējā tirgū un 1100 par eksporta tirgos realizēto produkciju un rūpnieciskajiem pakalpojumiem.