Ņemot vērā, ka uz 1. augustu pašvaldības kavētie maksājumi bija 0,9 miljoni eiro, kā arī ir vairāk nekā trīs mēnešus kavēti maksājumi 0,6 miljonu eiro apmērā par piegādāto siltumenerģiju, domes priekšsēdētājs uzskata, ka pašvaldībai nekavējoties jāiesniedz finanšu stabilizācijas pieteikumu FM lēmuma pieņemšanai par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, aģentūru LETA informēja domē.

Šodien domes sēdē tika nolasīti četri informatīvie ziņojumi, kas saistīti ar pašvaldības finanšu situāciju, budžeta plānošanas un vadības procesu, budžeta deficīta izcelsmes faktoriem, pašvaldības spēju pilnā apjomā pildīt autonomās funkcijas, kā arī ar SIA “Rēzeknes siltumtīkli” spēju nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu gaidāmajā apkures sezonā.

Dome atzīmē, ka 10. augustā ar domes lēmumu tika apstiprināts rīcības plāns pašvaldības finanšu krīzes pārvarēšanai, ko pašvaldība iesniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un FM, taču FM norādīja, ka tai ir šaubas par pašvaldības spēju pildīt saistības pret kreditoriem un ka pašvaldībai netiks piešķirti aizdevumi krīzes pārvarēšanai, kas rada risku pašvaldības saistību izpildei.

Pašvaldības pārstāvji trešdien sēdē pauda nostāju, ka budžets esot bijis izstrādāts sabalansēts, un tikai izpildes gaitā radušās problēmas. To gan apstrīdēja opozīcijas deputāti, paužot viedokli, ka jau sākotnēji atsevišķās pozīcijās iekļauts mākslīgi samazināts finansējums, lai budžets izskatītos sabalansēts.

Pašvaldības priekšsēdētājs Bartaševičs klāstīja, ka pašvaldības budžets šogad ticis grozīts vairākkārt atbilstoši mainīgajai situācijai. Taču sēdes gaitā izskanēja informācija tikai par domes sēdēm aprīlī un jūnijā, kad budžetā izdarītas korekcijas.

Domes priekšsēdētājs kā iemeslus lielajam pašvaldības budžeta deficītam minēja Eiropas Centrālās bankas procentu likmju kāpumu, energoresursu cenu kāpumu, kā arī būvdarbu sadārdzinājumu kara Ukrainā dēļ. Tagad pašvaldība esot aktīvi sākusi izpārdot īpašumus, lai stabilizētu budžetu un esot arī ieviesti citi taupības pasākumi, piemēram, samazināts apgaismojums ielās.

Bartaševičs informēja, ka pašvaldība pārtraukusi finansēt vairākus investīciju objektus, atstājot tikai tos, kurus nepieciešams pabeigt, lai nenāktos atmaksāt jau iztērēto, tā “radot tikai vēl lielākus izdevumus”.

Politiķis savu šodienas lēmumu vērsties pie valsts pēc palīdzības finanšu stabilizācijai skaidroja ar FM atteikumu sniegt jaunus kredītus. Tikmēr pašvaldību jautājumu ministrs Māris Sprindžuks (AS) skaidroja atteikumu ar likuma prasību pašvaldībai nepārsniegt parādsaistību apjomu 20% no budžeta, kas līdz ar šāda aizdevuma izsniegšanu varētu tikt pārsniegts.

Opozīcijas deputāte Ināra Groce norādīja, ka elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) joprojām ir aktīvi vairāki pašvaldības iepirkumi, kuri paredz lielus pašvaldības ieguldījumus, piemēram, Kultūras nama pārbūves projektu par 3 miljoniem eiro. Viņa kritizēja SPA centra būvniecību, kas neesot pašvaldības funkcijām nepieciešama.

Tikmēr opozīcijas deputāts Jāzeps Korsaks pauda viedokli, ka finanšu problēmās pie vainas esot pašvaldības vadības darba stils, un līdz pašreizējai situācijai nonākts daudzu gadu laikā, nevis pēkšņi.

“Saimniekojam ar šiku,” izteicās deputāts. Pie nesaprātīgiem izdevumiem Korsaks minēja sabiedriskā transporta brīvbiļetes, pašvaldības informatīvo izdevumu divās valodās, kā arī iepriekšējā sezonā lielāko apkures tarifu Latvijā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Sprindžuks atzīmēja, ka valsts nenāks ar līdzekļu ieguldījumiem pilsētas finanšu stabilizēšanai, un Rēzeknes pilsētas pašvaldībai nāksies pašai pieņemt visus iedzīvotājiem nepatīkamos lēmumus, izstrādājot finanšu stabilizācijas plānu. Ja Finanšu ministrija (FM) piedāvāto plānu apstiprinās, tā iecels pārstāvi, kurš sekos līdzi plāna izpildei.

Sprindžuks visā sēdes gaitā mēģināja rast atbildes uz jautājumiem, kā pilsētas budžetā varēja izveidoties ievērojamais deficīts, ja tika pieņemts sabalansēts budžets. Ministrs izteica izbrīnu par pašvaldības lēmumu saspringtā budžeta apstākļos budžetā iekļaut algu palielinājumu par 20% pašvaldības darbiniekiem.

Sēdes gaitā ministrs izteicās, ka pašvaldība ir “gāzējusi uz pilno”, sākot vairākus apjomīgus projektus, kas ir tā saucamie iniciatīvas projekti, kurus likums neliek pašvaldībai īstenot, un tagad izveidojusies situācija, kad rodas šaubas par iespējām realizēt likumā noteiktās obligātās pašvaldības funkcijas. Tāpat pašvaldība saņēma ministra aizrādījumus par nepietiekamu finanšu plūsmas kontroli un korekciju.

Sprindžuks solīja, ka valsts palīdzēs, kā vien iespējams, un iedzīvotāji nekādā ziņā nepalikšot bez sociālajiem pabalstiem, bez apkures un izglītības.

Sēdes noslēgumā SIA “Rēzeknes siltumtīkli” valdes loceklis Guntis Gailums ziņoja, ka siltumenerģija tiks nodrošināta, neskatoties uz pašvaldības struktūrvienību parādu kapitālsabiedrībai, kas pašlaik esot 0,5 miljoni eiro. Arī pašvaldības galvojums kurināmā iegādei nebūšot nepieciešams. Viņš pauda, ka plānots apkures tarifu samazināt līdz 85 eiro par megavatstundu.

Finanšu ministrijā norāda, ka Bartaševičs rosina sasaukt ārkārtas domes sēdi šā gada 29. augustā plkst.14, lai izskatītu stabilizācijas pieteikumu. FM pārstāvji skaidro, ka stabilizācijas procesa mērķis ir pašvaldībai, kura ir nonākusi ārkārtējās finansiālās grūtībās, spēt nodrošināt likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi un uzņemto saistību izpildi.

Stabilizācijas procesu – kritērijus nosaka likums “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”.

Pašvaldībā, kurai sākts stabilizācijas process, joprojām strādā pašvaldības dome, bet pašvaldības finansiālo darbību uzrauga valsts iecelts stabilizācijas procesa uzraugs.

Pašvaldības darbs notiek stingri ievērojot apstiprināto stabilizācijas plānu, reizi ceturksnī atskaitoties FM par tā izpildi.

Likums “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” nosaka kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās.

Pašvaldībām ir veicama finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš, pārsniedz 20% no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma (pamatbudžeta ieņēmumi bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā).

Tāpat finanšu stabilizācija jāveic, ja pašvaldība nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības, kā arī pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības.

Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi sakarā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Stabilizācijas pieteikuma izskatīšanai un pašvaldības domes apstiprinātā finanšu stabilizācijas projekta saskaņošanai finanšu ministrs izveido pastāvīgu komisiju, kurā tiek iekļauti Finanšu ministrijas, Ministru kabineta noteiktas institūcijas, kura pārrauga pašvaldību darbu, un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.

Ja izpildās kaut viena no noteiktām pazīmēm, stabilizācijas procesa pieteikumu apstiprina dome, skaidro FM pārstāvji. Tam jāpievieno aprēķini par finanšu stabilizācijas izmaksām un veicamo pasākumu plānu.

Domei šādu jautājumu skatīt var ierosināt pašvaldības domes priekšsēdētājs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, finanšu ministrs vai valsts kontrolieris.

Pēc pieteikuma apstiprināšanas domē, pašvaldība to iesniedz finanšu ministram. Savukārt finanšu ministrs var pieņem vienu no šādiem lēmumiem – par stabilizācijas procesa uzsākšanu, par stabilizācijas procesa neuzsākšanu, ja pašvaldības dome ar motivētu atteikumu noraidījusi stabilizācijas ierosinājumu un iesniedzējs tam piekrīt, par stabilizācijas nepieciešamības izskatīšanu Ministru kabineta sēdē, ja netiek panākta vienošanās starp personu un pašvaldību par stabilizācijas nepieciešamību.

FM informē, ka pašvaldība, pēc tam, kad ir apstiprināts stabilizācijas process, izstrādā stabilizācijas plānu, kurā norāda veicamos pasākumus finanšu situācijas sakārtošanai.

Stabilizācijas plānu pieņem dome un iesniedz to apstiprināšanai finanšu ministram. Par stabilizācijas projekta sagatavošanu un apstiprināšanu atbild pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Finanšu ministram ir tiesības ar motivētu atteikumu noraidīt pašvaldības pieņemto stabilizācijas projektu un nosūtīt to atpakaļ attiecīgajai pašvaldībai pārstrādāšanai.

Ja finanšu ministrs apstiprina stabilizācijas plānu, pašvaldība strādā tā izpildei.

Jau ziņots, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē informēja Rēzeknes domes deputāte Ināra Groce informēja, ka Rēzeknē tiks lemts par finanšu stabilizācijas procesa sākšanu.

Kā skaidroja FM pārstāve, finanšu stabilizācijas process nozīmē, ka pašvaldība nevarēs patstāvīgi pieņemt lēmumus bez ministrijas finanšu uzrauga akcepta.

Sēdē nepiedalījās neviens Rēzeknes domes vadības pārstāvis.

Likums “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” nosaka kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās.

Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi sakarā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Stabilizācijas pieteikuma izskatīšanai un pašvaldības domes apstiprinātā finanšu stabilizācijas projekta saskaņošanai finanšu ministrs izveido pastāvīgu komisiju, kurā tiek iekļauti Finanšu ministrijas, Ministru kabineta noteiktas institūcijas, kura pārrauga pašvaldību darbu, un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.

Kā ziņots iepriekš, saistībā ar Rēzeknes pilsētas pašvaldības finansiālajām grūtībām, budžetā konstatējot 3,9 miljonu eiro trūkumu, pašvaldībā tiek meklētas iespējas samazināt budžeta izdevumus. Izskanējuši priekšlikumi samazināt darbinieku skaitu pašvaldībā un mazināt sociālo atbalstu iedzīvotājiem.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas atbilstoši finanšu ministra rīkojumam 2010. gada 29. oktobrī Ādažu novada pašvaldībā tika sākts finanšu stabilizācijas process. Saskaņā ar finanšu ministres 2016. gada 31. maija rīkojumu sākot ar 2016. gada 1. jūniju finanšu stabilizācijas process Ādažu novada pašvaldībā tika izbeigts.

Šobrīd neviens finanšu stabilizācijas process pašvaldībās nav uzsākts, liecina informācija FM mājaslapā.