Rīgas maratona ekonomiskās ietekmes pētījumā, kas saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas metodoloģiju veikts, aptaujājot skrējiena dalībniekus, aprēķināts, ka ārvalstnieki, kuri uz maratonu šogad ieradās par 40% vairāk nekā pērn, vidēji Rīgā uzturējās un tērēja naudu četras dienas, Latvijas naktsmītņu un ēdināšanas sektoram pienesot 7,46 miljonus eiro, bet valstij nodokļu ieņēmumos ļaujot iekasēt līdz 2,48 miljoniem eiro.

Tāpat noskaidrots, ka pasākums Latvijas ekonomikai ārvalstu naudas līdzekļus piesaistījis 16 759 900 eiro apmērā jeb būtiski vairāk nekā 2024.gadā, kad “Rimi” Rīgas maratona ekonomiskā ietekme tika lēsta 10,5 miljonu eiro apmērā.

Arī valsts budžetā no ārvalstnieku tēriņiem iekasēto nodokļu apjoms esot palielinājies – no 1,5 miljoniem eiro pērn līdz 2,48 miljoniem eiro šogad.

Pētījumā arī secināts, ka par katru Rīgas pašvaldības piešķirto eiro (kopējais Rīgas domes līdzfinansējums maratonam 2025.gadā bija 191 060 eiro) pasākums Rīgas un Pierīgas ekonomikai esot piesaistījis 88 eiro.

Šā gada maijā maratonā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 40 122 (pērn 33 033), no kuriem 6017 bija ārvalstu skrējēji.

Tas ir ievērojams kāpums, salīdzinot ar 4305 ārvalstu dalībniekiem 2024.gadā. 69% ārvalstu dalībnieku uz Rīgu ceļojuši kopā ar ģimeni vai draugiem, kopējam ārvalstu viesu skaitam sasniedzot 12 346 viesus no 109 valstīm.

Viesi Latvijā uzturējās 3,9 dienas, vidēji diennaktī tērējot 333 eiro, Rīgas naktstmītnēs pavadot 48 095 naktis, kā arī Latvijas naktsmītņu un ēdināšanas sektoram pienesot 7,46 miljonus eiro.

Visvairāk ārvalstu dalībnieku ieradās no Vācijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Somijas un Igaunijas, kas arī pērn bija starp visplašāk pārstāvētajām valstīm.

Starptautiskie dalībnieki visbiežāk izvēlējās garās distances – klasisko maratonu, pusmaratonu un 10 kilometrus.