Aizvadītais gads nebija viegls, jo norisinājās daudzi sarežģīti notikumi, ņemot vērā vispārējo stāvokli Baltijā, ģeopolitisko situāciju, karu Ukrainā, hibrīdkara izpausmes, policijas reformu, darbinieku motivāciju un vēlmi sniegt kvalitatīvāku darbu sabiedrībai.

Tāpat bijušas pietiekami skaļas krimināllietas, kas saistītas ar jauniešiem, Gunāra Rusiņa gadījums, kara Ukrainā attaisnošana un Putina vadītās Krievijas slavināšana.

Pērn valstī reģistrēti 35 719 noziegumi,

no kuriem 32 950 reģistrēti VP.

2022.gadā valstī reģistrēti 33 821 noziegums, bet VP reģistrēti 31 741.

2021.gadā reģistrēti 32 820 noziegumi, bet VP – 30 790 noziegumi. Vēl iepriekšējos gados noziegumu skaits bija daudz lielāks.

Policija jau paredzēja, ka pandēmijas laikā, ņemot vērā ierobežojumus, būs noziedzības samazinājums, bet 2023. gadā noziegumu skaits atkal nedaudz pieauga, tomēr, neraugoties uz to, situācija nav tik nelabvēlīga kā 2000.gadu sākumā.

Vērtējot padziļināti aizvadītā gada noziedzības rādītājus, Ruks norādīja, ka pieaugums ir saistīts ar to, ka 2022. gada novembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.

Tāpat pērn pieaugušas zādzības nelielos apmēros. Vienlaikus nevar aizmirst par noziedzības latentumu – īpaši, kas saistīts ar vardarbību ģimenē.

Tas nozīmē, ka policija, pateicoties likuma izmaiņām, policijai vairāk uzticas, līdz ar to attiecīgi pieaug policijas reaģēšana un reģistrēto notikumu skaits.

“Kopumā es teiktu, ka situācija ir stabila,” uzsvēra Ruks.